iedomājoties salikumu "džārmušs un vampīrfilma", jau rodas aizdomas, ka varētu būt tapis kaut kas satriecošs. bet iedomāties cik tieši lieliska būs šī filma, es nu nekādi nevarēju. tas pārlaicīgais miers un elegance, tas absolūti precīzais jutekliskums, tā divu cilvēku attiecību neredzamā daļa, kas pēkšņi ir tik tieši notverta ekrānā... un, protams, sasaldētu asiņu saldējums uz kociņa un, protams, līdz perversumam skaisti kadri, fantastiska mūzika un indeed stilīgums bez robežam. es vienkārši ģībstu un gaidu, kad varēšu šito noskatīties arī uz lielā ekrāna.
tas, ka svintone būs brīnišķīga, bija skaidrs jau uzreiz, bet, kad es vēl sapratu, ka ādams ir lokijs, es viņos abos iemīlējos pa īstam.