šodien novadīju sešas stundas pēc kārtas, pirmo reizi tik intensīvi. un bija forši. es vairs lieki nesatraucos. tikai tik mazdrusciņ, cik rūp, lai visiem viela būtu saprotama. lielākā daļa grupu bija caur bezdarbniekiem ("tev tur sāk nākt visi ex-metalurgieši, kuri gatavojas peļņai īrijā," noteica k.), un bezdarbnieku grupas mēdz būt visīgnākās, taču pat ar tām šodien ļoti labi sastrādājāmies.
un bērnu bibliotēkā ļoti priecājās par satoru ilustrāciju konkursu.
un es ļoti priecājos, kad atradu humpalas, kur viss par ls 1/kg, un ļoti feinas lietas tirgo. varbūt nedaudz slikti, ka iestrēgu tur uz kādām 40 min, bet bija tā vērts. kad es savā sliktajā budžeta stāvoklī varu nopirkt 2 džemperīšus un krekliņu par 30 sant, vairojas prieks par dzīvi.

Es gribu šņabi, nevis kaut kādus kritušos zaldātus, es gribu lasīt avīzes un tām klāt man vajag šņabi, jo citādi es neko vairs nesaprotu, kas tur rakstīts, pie joda!

Vai tu, sarkano brāli, spēj atbrīvot pasauli no ciešanām un mokām, kādas cilvēki sagādā cits citam un kādas ne pats velns nejaudā cilvēkiem uzsūtīt? Nē, tas nav tavos spēkos, bet šņabi laistīt tu spēj gan. Tāpēc dzeriet un taisiet durvis ciet, un nelaidiet vēju iekšā, jo arī tas meklē, kur siltāks, un kuriniet krāsnis!