Tad nu gan. Tā sociālā reklāma - "Eirozona pievienojas Latvijai". Tad jau no valodas loģikas drīzāk var teikt, ka Eiropas Savienība iestājās Latvijā - jo vienā brīdī jau Latvijā iestājās Eiropas Savienības realitāte (vai kaut kas tai radniecīgs). Bet tomēr - nav jau tā īstenība tik šausmīga, nu, būs eiro, būs; tas, ka to jāmēģina iestāstīt kaut kā caur izskaistinājumiem, tas liek domāt, ka patiesībā tagad būtu ļoti jābaidās.
Līdzīgā veidā savāda man šķiet LMT reklāma - tā, kur vīrietis tramvaju sauc par savu limuzīnu utml. Vai tiešām maldīgu ilūziju pārņemts cilvēks ir tas, kura slavinājumi rada uzticību reklamētajam produktam? Man tas tieši liek domāt, ka par savu "savu cilvēku" viņš izmisīgajā realitātes noliegumā dēvē automātisko atbildētāju. (Un es, starp citu, nupat aizgāju no LMT.)
Bet varbūt es vienkārši esmu aizmirsusi how to optimisms.

Hanuka izteica novērojumu, ka latvieši lielāko daļu telefonsarunu beidz četrās valodās: "Ok, labi, davaj, čau!"