saskrēja acīs asaras no pārāk liela wasabi klekša uz suši gabala. bet vispār gandrīz vai varētu paraudāt - pārmaiņas pēc no laimes. liepāja ir ir laimīgā vieta. apskatīju dzīvokli un atradu par labu esam (nedaudz tikai jāaizslēpj klasiskā eiroremonta/dizaina pazīmes - birojīgie stikla galdiņi un bezkaunīgi standartiskās virtuves mēbeles). un pastāv liela iespēja, ka man būs brīnišķīga dzīvokļa biedre. šobrīd patiesi tuvākais no liepājniekiem.
un tagad sēžam ar maltīti un baltvīniem dzīvoklī, ko ik pa brīdim apelpo jūra. jūras vējš izskalo visas dusmas, nedrošības un bailes.