šodien, kad gājām pie krišnu uģa uz maltīti un zombijkomēdiju (diezgan štruntīgu), kādā klusā centra zālienā ieraudzījām mazu papagaili zvirbuļu barā. tieši tā izmēra papagaili, kas ir zvirbuļa apmēros. izskatījās, ka viņš diezgan veiksmīgi apgūst jaunā draugu bara noteikumus un paražas (lai gan brīžiem tupēja nedaudz nostāk). es grasījos viņu noķert, uzmetot jaku, jo man šķita, ka ilgi jau viņš nevarētu izdzīvot laikapstākļos, ko šī zemīte piedāvā. labāk būtu nogādāt zoo-veikalam vai dārzam. bet tad zēni mani sāka atrunāt, sakot, ka varbūt šī ir viņa pēdējā iespēja sajust brīvību, nesēdēt būrī un būt kaut nedaudz tuvāk sev līdzīgajiem. es padomāju, un mans šī brīža prāta stāvoklis skumīgi piekrita. ir jau muļķīgi ķert papagaili, kurš ķērienā var tikt traumēts. un, ja viņam šobrīd jābūt ar zvirbuļiem, lai labāk ir ar zvirbuļiem.