Mānīgais Itālijas rudens ar dzestriem rītiem, pēcpusdienas svelmi un zaglīgi sagrābjošu, klepus un papīra mutautiņu atkarībā ievelkošu vēju. Vārīju mums abiem šņaukātājiem tēju, un pēc ūdens ieliešanas krūzītēs, turēju seju palikušā ūdens tvaikā. Sagribējās Latviju, zvaigžņotas debesis, lauku pirtiņu ar bērza slotām un aukstu rasu zālē. Ar miglu pār naksnīgām pļavām, suņiem tālumā un visu pārējo idilliskās lauku viensētas atribūtiku.