dzīvsudrablapsa

tāds tukšums, tādas neattaisnojamas skumjas. pat lietas, kas šķiet interesantas, tomēr neizšūpo ārā no melanholiskā stāvokļa, pat labie un skaistie atrisinājumi tikai kraujas kaudzē un apput, kamēr es nespēju tiem pa īstam pievērsties.
varētu mēģināt rīt paklausīties par blumbergu un dzenbudismu. vai vismaz vienatnē izstaigāt izstādi vairākas stundas. tas laikam ir tāds mākslinieks, kura darbi spēj manās smadzenēs nosūtīt impulsus uz slinkajām un notirpušajām zonām.