|
Janvāris 4., 2003
 | 02:35 - vājš tulkojums no Lazareva
Reiz, kad es biju devies makšķerēt, man gadījās novērot zivi-"pašnāvnieci". Piegājis pie krasta, es netālu no ūdens redzēju nelielu zivtiņu, kas smagi elpoja sausumā. Es gribēju ielikt to ūdenī, bet pēkšņi tā palēcās, nomirdzināja zvīņas un ielēca upē. Pēc dažām minūtēm lēciens krastā atkārtojās, tad - atpakaļ ūdenī.
Es biju pārsteigts un sāku viņu novērot. Tā bija viena un tā pati zivtiņa, kas tik savādā veidā izzināja apkārtējo pasauli.
Viņa spītīgi lēca krastā, bet pēc tam atpakaļ upē, riskēdama ar dzīvību, jo viņai varēja pietrūkt spēka atgriezties ūdenī vai arī viņa varēja kļūdīties un aizlēkt nepareizā virzienā, bet zivtiņa turpināja lēkt, ne reizes nekļūdīdamās.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
