|
Jūlijs 31., 2011
 | 21:12
Tiem visiem, kuriem uz pleca raudāju par to, ka braukšu uz kolku,
bija skaisti, necerēti - jūra trīsdesmit soļu attālumā un tādā garā
Pēdējās dienas hailaits: es tāda visa nodegusi saulē, neķemmētiem matiem, ar vīnu nolietā hipsterkreklā čubinu sīkainīti, kas no visas sirds raud par to, ka vairs nav spēka cīnīties ar viļņiem un mamma tos viļņus nevar "izbeigt", un ko tad es redzu? Tieši man pretī jāj Kaspars Eihmanis. Uz zirga. Un smaida. Pilnīgākajā "I'm on a horse" izteiksmē.
Nuneko, smaidu pretī un saku "sveiki, sveiki", un veicīgi pieveru mazajai muti ar paziņojumu, ka tas onkulis ir sinologs (reāli sastinga un prasīja, ko tad tāds darot).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
