|
Maijs 15., 2011
 | 17:02
Vēl vakar Ronis tik labi runāja par kristīgo dzeju un nafig viņa ir tik jokaina (labā dzeja, ai mīn, bet mok arī sliktā),
tik labi runāja, ka aš sagribējās pieslieties, bet nu kļūt par kristieti estētiski-prikolīgu iemeslu pēc laikam ir tikpat muļķīgi kā kļūt par kristieti tāpēc, ka baidies no elles
(tad, kad es biju agrīnajā tīneidžera vecumā, es kaut kādu savu loģikas ceļu rezultātā biju izdarījusi secinājumu, ka būt par kristieti tāpēc, ka bail, vai tāpēc, ka prikols etc., nu, vārdsakot, jebkura cita iemesla dēļ, kas nav ticība un/vai dieva mīlestība, ir dafiga grēcīgāk un zaimojošāk nekā būt par bezdievi, un tas, dabīgi, manu kristīgumu nobloķēja, jo ticēt es īsti neticēju, bet bail gan bija)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
