Novembris 26., 2004
| 18:13 bet naktī, izgājusi uz balkona uzpīpēt, dzirdēju, kā čukstot, čaukstot un šalkojot kūst sniegs. vienīgā skaņa melnajā naktī, vienīgā gaisma melnajā naktī. vienīgās emocijas, ko es atceros no pagājušās nakts, atceros kā piedzīvotas, nevis vārdos formulētas: klusa brīnuma apjausma, mazliet baisa, ļoti tīra un skaidra. varbūt cilvēks ir radīts tikai tāpēc, ka vienīgais no lopiņiem spēj apjaust skaistumu. varbūt tāpēc cilvēks ir tik ļoti nelietderīgs un nevajadzīgs. varbūt tāpēc cilvēks ir tik kropls: lai viņam būtu laiks un uzmanība šiem īsajiem patiesa skaistuma brīžiem.
bet vai tas ir to vērts?
|
Comments:
protams ka ir vērts viss ir atkarīgs kaa uz to raugās...
tikai kroplais speej saprast skaistaa vertiibu ;) Bet man vairāk gribās teikt, ka cilveeks ir skaisti kropls... :)))
jo kropliigaaks, jo skaistumu diktaak redz. jo nederiigaax, jo diktaak. jo vientuljaaks, jo.. un galugalaa, jo skaistaaks, jo diktaak:)
ir veerts, ir. noteikti. tas kaa mierinaajums izklausaas, bet es taa nudien domaaju. |
|
|
|
Sviesta Ciba |