Septembris 7., 2004
| 18:16 - aptuvena problemātika: Vai cilvēki veido attiecības pēc noteiktiem modeļiem, kurus nemaina vismaz līdz brīdim, kad atzīst tos par nepareiziem/nelabiem/neefektīviem esam? Vai, analizējot cilvēka rīcību pagātnē, var prognozēt viņa rīcību līdzīgā situācijā nākotnē? Ciktāl vispār pastāv "līdzīgas situācijas", ja ir runa par attiecībām? Vai vispār vajag cilvēka rīcību analizēt? Savu? Otra? Un ko darīt ar analīzes rezultātiem, ja tādi tomēr ir iegūti?
Vai ir tiesības runāt? Kādās situācijās? Vai runāšana jelkad jelko ir atrisinājusi? Vai pastāv situācijas, par kurām nedrīkst runāt? Nekad, nekādos apstākļos? Vai pastāv attiecības, kuras var izjukt tikai tādēļ, ka ir izanalizētas? Vai šādas attiecības ir vērts uzturēt?
Vai jautājums var tikt klasificēts kā noziegums?
Problemātikas risinājums reālajā dzīvē: silence is sexy. Nedomāšana varētu būt vēl seksīgāka, bet to es pagaidām neesmu iemācījusies.
|
Comments:
jebkas, ko paliek zem lupas, izraadaas netiirs. taatad driizaak nevis jautaajums "vai var?" bet gan- "vai vajag?"
daži var, bet citiem vajag. posts ar jums, cilvēki.
aha! cilveeki-kretiini, cilveeki-jaukumi!
jebkurā apskatāmā laika momentā apmēram tā arī ir.
| From: | kreiza |
Date: | 7. Septembris 2004 - 19:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Labi jautājumi, tikai pārāk daudz:))) |
|
|
|
Sviesta Ciba |