|
Novembris 18., 2022
 | 10:04
Viegli kā nazis pār rīkli viņš ieslīdēja pie jaunā cilvēka, ar klusu vaidu kā pēdējā elpa, uz mirkli strauji, tad arvien lēnāk, pulsējoši kā asins, un viņš - un Vega - sev teica: es varu sarauties kamoliņā, es varu būt pašā dziļumā, es varu būt klusums un aizvērta lāde, es varu būt ar tevi gandrīz nemanāmi, es varu būt tā, ka manā klātbūtnē tev - ak, ja tev šķiet, ka tagad ir mazāk vietas krūtīs, tad tas ir nevis tāpēc, ka es aizņemu pārāk daudz telpas, bet tāpēc, ka tu, tu pats esi audzis.
Tu pats, pēkšņi zaudējis visu savu vīrišķību un apņēmību, vari noguldīt galvu uz mirušā kapteiņa krūtīm un pēkšņi, sev negaidīti, dabūt pilnas acis ar jūru un pilnus matus ar svešām, pamazām sarecošām asinīm.
/ tehniski, ja es uzrakstu nedaudz vairāk par 3000 vārdiem romāna dienā, es varu pabeigt šo nanowrimo
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |