|
Februāris 17., 2011
 | 14:51 - par mani un redaktoriem
Ir tā, ka es pamatā ļoti cienu redaktora un jo īpaši korektora darbu - gk tādēļ, ka pati to nevarētu darīt (jo man pietrūkst gan stingru un precīzu gramatikas/valodas zināšanu atbilstoši lēmējbara jaunākajām idejām un - kas vēl svarīgāk - uzmanības un koncentrēšanās spējas, veicot ķēpīgu un precīzu darbu).
Cieņa pret viņu darbu izpaužas arī tā, ka (apzinoties savu teikumu sarežģīto formu un brīvo valodas lietojumu) es cenšos iesniegt savus tekstus diezgan "tīrus". T.i., nav tā, ka es no pakaļas izvilktu kautkādus teikumiņus, sakrāmētu uz lapas un pārlaistu pāri tildes spellčekeri, lai izlabotu acīmredzamos gļukus, gaidot, ka visu pārējo izrediģēs kāds cits. Lielākoties katrs raksts ir vairākas reizes pārlasīts, vērtējot domas precizitāti, gramatiku un komatus, un (IR gadījumā) arī apjomu, lai nepārsniegtu viņu slejas ierobežojumu - parasti izmetu ārā apmēram trešdaļu. Jā, kļūdas noteikti ir, bet domāju, ka to nav daudz. Tāpat arī teikumi ir pietiekami komplicēti, lai redaktoram būtu pietiekams pamats uzskatīt, ka principā es interpunkciju lietoju pareizi, tikai reizēm paklūpu uz specifiskiem likumiem.
Droši vien tieši tāpēc baigi iedod pa iekšām redaktors, kas izlabo teikumu, pievienojot tur komatu, kam šajā teikumā nav jābūt (t.i., nav obligāti pēc gramatikas, un nesaskan ar manu priekšstatu par šī teikuma skanējumu un jēgu). Pat ne acumirklīgās panikas "akdievs, nevarbūt ka es tā ierakstīju un viņi nav izlabojuši!!!" dēļ. Pat ne tāpēc, ka cilvēki par mani slikti padomās - dies zina, ka viņi par mani slikti padomās tūkstoš citu iemeslu dēļ (kaut vai rusicisma "padomās" dēļ). Galvenokārt tāpēc, ka redaktors ir pieņēmis, ka viņam ir taisnība, jo viņa valodas izjūta ir pareizāka nekā mana - nepārbaudot savās gudrajās grāmatiņās, kā tad ir, vai (alternatīvi) nepajautājot man, kāpēc tā komata tur nav.
Es pat nezinu, ko tas par mani pasaka (vēl bez tā, ka es esmu nenormālākais frīks).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |