|
Janvāris 10., 2011
 | 11:39
Šīsnakts sapnis beidzās ar to, ka es pa vecām, ļodzīgām koka kāpnēm (kas patiesībā bija koka iekšpusē) uzkāpu līdz Vides Vēstu birojam, palūdzu, lai ārā iznāk Pēteris Pūrītis, asiņojošām rokām ar pusnolauztiem nagiem kritu viņam ap kaklu un pēdējiem spēkiem izdvesu: "Ja es aizmiegu, lūdzu, neatstāj mani vienu un NEKĀDĀ GADĪJUMĀ neļauj, lai Arvīds Ulme paliek viens ar mani" (jo Arvīds Ulme bija trīsreiz mēģinājis mani aizmidzināt ar degunā pūšamām iekārtām, pēc tam, kad mēģinājums mani nosist, uzšaujot gaisā kā raķeti, nerealizējās, jo es ar nagiem ķēros priedē un virpuļoju pa to uz leju; no tā arī nolauztie nagi), "un", brīdis pauzes, mēģinot atcerēties, vai Pūrītis ir iesvētīts maģijas esamībā vai nav, pēc tam saprotot, ka nav, "ja mani meklē Dumbldors, tad ir okei - viņš mani drīkst aizteleportēt."
Beisiklī,
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |