Augusts 24., 2005
| 21:06 - baumas cilvēki vērtē viens otru. un, ka cilvēks nav absolūti naivs, tad viņš redzēs un pārdomās citu sliktās īpašības. vai vienkārši muļķīgās un/vai nepieņemamās izrīcības. vai dīvainības. sauciet, kā gribat - bet diez vai ir kāds, kam ir absolūti un neapstrīdami pozitīvs priekšstats par visiem saviem draugiem un paziņām. un cilvēki runā. protams, cilvēki runā, cilvēki vēlas pastāstīt kaut ko uzjautrinošu, kaut ko amizantu, kaut ko nomācošu, kaut ko tādu, kas viņus ir traumējis vai samulsinājis, vai vienkārši padalīties pieredzē - arī citu pieredzē. izvilkt visas sarunu tēmas no sevis vien ir diezgan nereāli. attiecīgi - runājam arī par citiem. par kolēģa neadekvāto izturēšanos, par paziņas neveiksmēm mīlas frontē, par drauga riebīgajiem tekstiem. pastāv divi galējie varianti - vai nu ievērot konfidencialitāti (t.i., vai nu nerunāt vispār, vai jebkurā situācijā runāt par "kādu manu kolēģi" vai "kādu manu paziņu" un darīt visu, lai šis kolēģis vai paziņa nebūtu atpazīstams), vai arī teikt katram acīs, ko tu par viņu domā. pirmais variants ir utopisks un diezgan grūti realizējams, jo - nerunāt vispār ir grūti, pieturēties pie "kāda mana kolēģa" taktikas - riskanti. tik un tā jau uzmanīgs klausītājs savāks pietiekami daudz informācijas par šo "kolēģi", lai izdarītu secinājumus (un tad, ja šie secinājumi būs aplami, sekas var būt pavisam idiotiskas). otrais variants ir galēji nesaudzīgs un praktiski nerealizējams tāpēc, ka pārāk spēcīgi traumētu tos cilvēkus, par kuriem mēs runājam (iedomājies - katru dienu uzklausīt, ko otrs cilvēks atceras no tavas pagātnes & ko stāsta par savām dīvainībām & papildus vēl apzināties, ka tu neesi vienīgais, kas šos stāstus dzird) tad nu beigu galā lielākā daļa no mums runā par citiem, labi, būsim precīzi: baumo.
tad - kurš metīs pirmo akmeni?
|
| 21:34 post scriptum: patiesībā doma par cilvēku, kas nekad neko nerunā par citiem, manī arī rada zināmu diskomfortu. nu, tā riebīgā sajūta, ka tevi vēro, vērtē, bet neko nesaka - tas ir biedējoši, jo tad tu pat iedomāties nevari, ko šis cilvēks domā. ja cilvēks baumo, tad vismaz ir priekšstats par to, kā viņš tevi uztver.
un baumas droši vien ir arī viens no labākajiem veidiem, kā uzzināt, kā citi tevi redz. jo draugi tevi pazīst un tāpēc nevar objektīvi spriest par to, kā tevi redz cilvēks no malas, paziņas reti kaut ko pasaka acīs un arī tad tu nevari īsti uzticēties šiem tekstiem.
un vispār - pēdējais laiks uztaisīt superduper mega portālu "baumas.lv", kurā katrs cilvēks varētu uzzināt, ko citi par viņu runā. ļoti izglītojoši :) un es jau redzu ielūguma vēstuli -- "sveika, honeybee! par tevi baumo! gribi zināt - ko? pievienojies portāla baumas.lv baumotāju pulkam!"
|
|
|
|