|
Jūnijs 27., 2005
 | 00:37
vai varbūt drīzāk ar valodu ir tā:
valoda ir paredzēta problēmu risināšanai, valoda vienmēr ir mulstošo valoda, nezinošo, viegli trauksmaino,
valoda piedien tiem, kas mazlietiņ šaubās (bet ne par visu), valoda piedien tiem, kas (mazliet) bažīgi raugās nākotnē un (mazliet) nostaļģiski pagātnē, bet valodas lietošanas brīdī tagadnes nav, tā ir aizmirsta (un valoda ir arī viens no daudzajiem līdzekļiem, kā aizbēgt no tagadnes, tātad arī no vienīgā, ko var saukt par "realitāti", ja šajā vārdā vispār kaut ko var saukt),
valoda ir domāta tiem brīžiem, kad tu vari atļauties nebūt, kad tu vēlētos nebūt, kad tev nav akurāt nepieciešams būt.
kaut ko pateikt allaž nozīmē "es nezinu".
nepateikt nozīmē neteikt neko. pat "es zinu" vai "es ticu" ne.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |