|
Marts 26., 2005
 | 17:11
Klusā sestdiena. Ieritinājusies sevī, gaidot kaut ko, kam vēl nezinu vārda. Papīra puķes un stearīna olas; tēja ar balzāmu, vārdi, vārdi, vārdi,
un gaidu kaut ko, kas gaida mani.
Cik jocīgi gaidīt laiku - gaidīt šovakaru, gaidīt nakti.
Un just, ka laiks tur priekšā gaida mani.
klusējot
|
 | 17:55 - m.m.
ai, atcerējos, kā vakar es cepu olas (jā, es zinu, ka ir perversi cept olas pirms Lieldienām, bet tās bija brūnās), un puika skatās, es viņam stāstu, ka svētdien atbrauks ciemos tētis un mēs dauzīsim tētim olas,
un bērns brīdi mani domīgi vēro un tad prasa: "Kur Džonatanam ir pa... (apraujas, es ieplešu acis) pa... (es jau sāku apdomāt, kāda būtu labākā reakcija uz sekojošo vārdu) ...panna?"
pēc tam es labu brīdi pārdomāju, vai viņš tiešām ir gribējis teikt "panna" vai arī kaut kādu iemeslu pēc pārdomājis.
un šodien bērns ieskrēja ķīmiskajā tīrītavā un viņam uzdāvināja lellīti. zaļu panku ar rozā galvu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |