|
Decembris 11., 2004
 | 09:30
laikam nav iespējams dzīvot, neizmantojot citus? emocionāli, intelektuāli; labi, par "emocionāli" būtu saprotams, par "intelektuāli" es sapratu tikai nesen, nepieciešams pastrīdēties ar kādu, lai nonāktu pie savas patiesības, un tā IR nekrietna izmantošana, ja otrs no šīs sarunas neko negūst un aiziet apvainojies par to, ka es ar viņu strīdos. nu labi, diskutēju, bet ar skepsi un smīnu.
bet piezīmēsim, ka inteliģents cilvēks droši vien kaut ko gūst no katras sarunas; paskatieties uz labajiem augstskolu pasniedzējiem (ai nē, man arī vidusskolā trāpījās tādi), viņi runā ar studentiem un runājot papildina savu ideju loku, uzsūc domas, kuras studenti pateikuši gluži nejauši un neapzināti, un beigu galā varbūt pasniedzējs no tās sarunas gūst vairāk nekā students. lai arī students it kā ir viņu "izmantojis" - kā jau gudrāko.
interesanti, vai līdzīga sakarība ir arī attiecībā uz emocionalitāti; t.i., ka cilvēks ar labi sakārtotām (vai kas nu ar tām jādara, nav ne mazākās jausmas) gūst sasodīti daudz pat no tā, ka viņu izmanto?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |