Oktobris 21., 2003

00:29 Dīvains laiks. Mani sāpina lietas, par kurām man likās, ka tās man nesāp un nesāpēs. Izjūtas, par kurām es biju pārliecināta, ka tās ir izbeigušās līdz ar pusaudziskuma lēkmēm, līdz ar Lielo Skaisto Pārvēršanos Par Sievieti. Vai - ar pārvēršanos par cilvēku, kuru nekas īpaši nesatrauc. Lielo Skaisto.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

03:33 sēdēju uz balkona un domāju par to, ka varbūt es mainos. varbūt man vajag mainīties. izaugt... mazākai. mainīt draugu loku vai vismaz attieksmi pret viņiem. vai arī tas notiek dabiski un pats no sevis, un es tur neko nevaru darīt. domāju par to, ka man pietiek ar mazumiņu nejaušas mīlestības, and i can go for miles. un redzēju zvaigzni krītam, nepaspēju neko vēlēties (bet varbūt es kaut ko jau vēlējos tobrīd) ārā divi tipi sarunājās krieviski, ar visiem pojebal un tamlīdzigu liriku. un skanēja klusa, skaista mūzika. ārā, pagalmā.

(man šķiet, ir tā...)

19:25 vispār jau es no paša sākuma darīju nepareizi. nevajag pievienot friendlistei cilvēkus, kuriem tu vēlies uzticēties un no kuriem vēlies dzirdēt kādu reakciju. uzticēšanās tomēr ir viens-pret-viens pasākums.

(14 teica | man šķiet, ir tā...)

20:33 ( blēņojos )

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi