|
Augusts 10., 2003
 | 10:34 - buh
iemesli, kāpēc nevajag censties k-ko publicēt:
1. slinkums un ķēpa k-ko k-kur iesniegt,
2. būs bēdīgi, ja pateiks, ka nepublicēs,
3. ja kāds izlasa tekstu, piemēram, netā, un pasaka, ka viņam šis vai tas nepatīk, man ir vismaz viens pamats pofigismam - es rakstu savam priekam, un ej ka tu ratā. ja savukārt cilvēks būtu iztērējis latu ar kapeikām, piemēram, "Karogam", izlasījis manu gabalu un pateicis, ka nepatīk, man vairs nevarētu būt tik ļoti pofig. tā kā tirgustante ar puspuvušiem āboliem, zin. notirgoji, naudu saņēmi, tev samaksāja, tagad atbildi,
4. es ticu, ka teksti jau tāpat ietekmē pasauli, pat ja tie ir gulējuši rakstāmgalda atvilknē un tad sadedzināti ar visu rakstāmgaldu,
5. es pieņemu, ka, ja patiešām vajadzēs, mani mantinieki / vai kas tur vēl pēc manas nāves / izraks vērtīgos tekstus un publiskos. ja ne, tad skatīt 4. punktu.
iemesli, kāpēc vajadzētu kaut ko publicēt?
1. ja cilvēki pērk grāmatas, "Karogu" un ko tur vēl ne, tad acīmredzot viņiem kaut kas tur ir vajadzīgs?
2. darba ietekme tomēr ir spēcīgāka, ja tas nevis guļ rakstāmgalda atvilknē, bet tiek publicēts? ;) - nujā, bet es jau neesmu superpuper literāc un mani šībrīža teksti būtu stipri margināli attiecībā pret mūsd. latv. lit. (un nevajag teikt, ka tajā nav centra; tās centrs ir literatūra, kas (vai kuras autori) izliekas, ka centra nav, bet literatūra melo),
3. publicēts tomēr ir nost no sirds un prāta, man nekad neienāktu prātā pārstrādāt savu grāmatu, bet es vislaik sapņoju pārstrādāt "Dižilansus". Rakstīšanas laiks ir līdzīgs, bet "D." nav publicēti,
un publikācija netā neskaitās. nezinu, kāpēc, bet neskaitās, iekšēji sajūta ir kā nepublicētam tekstam.
tā, it kā es dāļātu apkārt rokrakstā pārrakstītas kladītes vai nodarbotos ar samizdatu.
bet publikācija netā, kas patīkami, dod pieeju šim tekstam, un attiecīgi ļaudis, kas 2.1. punktā kaut ko meklē, var paši atrast, izprintēt un lasīt aizrīdamies.
screw the lj-cut. tas i priekš tiem, kas jūtas mazvērtīgi. ;P
|
| 11:37
noslēpt savas sāpes un aizvainojumu dziļi dziļi dziļi.
jo tas, ko es pateiktu, trāpītu ne tiem cilvēkiem, kam tēmēts, un ne tā, kā vajadzētu.
|
| 12:42 - fuj, sivēns :)
paklikšķinājos pa lietotājiem, atklāju vienu, kura žurnāls esot izdzēsts. būdama neticīga pēc dabas, konstatēju, ka nav vis izdzēsts. un ložņāju pa citu ļaužu friendlistēm, meklēdama kādu, kurš būtu šo lietotāju ierindojis savos draugos, un cītīgi lasīju viņa ierakstus. drīz laikam arī zem svešām gultām līdīšu, lai atrastu tur noslēptās dienasgrāmatas :)
bet incanti, ko tāc cilvēciņš, kam varbūt jau pāris mēnešus piekarināts uzraksts "izdzēsts", iesāktu, ja es viņu ļaunprātīgi pievienotu saviem draugiem? šim žurnālam tak ir tāda pretīga īpašība, ka nav iespējams (vismaz neesmu manījusi šādu iespēju) patīrīt savu "friend of" sarakstu.
|
|
|
|