Jūlijs 4., 2003
| 01:54 ticība. reliģiozitāte. jo tālāk pagātnē grimst tas laiks, kad apmeklēju baznīcu un (vēlāk) mēģināju atrast sev citu reliģisko pārliecību, un (finālā) konstatēju, ka neviena no esošajām reliģijām man nav īsti piemērota, jo vairāk saprotu, ka es tomēr esmu reliģioza būtne. tikai man kaut kā pēc pārliecības neprasās. es Dievu nepazīstu, neko nezinu par viņu. tikai jūtu.
( ko testi saka... )
|
| 22:26 nez, varbūt būs jāmēģina izmantot patlabanējo bēdu un pamestības sajūtu ģeniālu tekstu radīšanai? lai arī it kā jau esmu pāri tai attīstības stadijai, kad dzīves emocijas gāja iekšā tekstos viens pret viens. tagad man ir nepieciešams justies daudzmaz labi, lai varētu kaut ko labu ( = tādu, kas man pašai patiktu) uzrakstīt. un bēda jau arī it kā sublimējas. sajūta tāda, ka galvassāpes ir aizvērušas vārtus uz to otru pasauli pilnīgi ciet.
bet tā pasaule taču ir mana Dzīvība. vēl dziļāk kā virtuālajā realitātē atklāju sevi sev pašai.
bet vairāk par visu - vēl joprojām - gribas, lai kāds mani apmīļo.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |