|
Jūnijs 7., 2003
 | 03:43
vēl kas, ko es nespēju realizēt šeit (bet kāpēc sākotnēji šis te pasākums tika ieviests): savu radošo ideju fiksēšana. tāpēc, ka pārāk trausli. tāpēc, ka literāriem tekstiem nav pagātnes, vismaz ne lineāras pagātnes. tāpēc, ka šī dienasgrāmata IR ar savu pagātni, savu ilgstamību, savu auru.
tas ir tāpat kā man mūždien ir bijusi nepieciešama tikko nopirkta klade, lai pierakstītu katru savu ideju. lai citu tekstu slāņi netraucē.
jājā es zinu, ka sliktam dejotājam kule traucē :)
|
| 04:27
uh.
gribu viktora coja dziesmu tekstus.
|
| 09:18
nesalda izvēle:
vai nu melo sev, pats to nezinādams,
vai arī melo sev un apzinies, ka melo.
iespējamība būt patiesam ir tik niecīga un iluzora, ka par to nemaz nav vērts runāt.
// anonīmie komentāri no šī brīža ir iespējami. taču tos lasīšu tikai es & pati izdomāšu, vai citi arī drīkst skatīt.
// arlabnakt
|
| 23:42
Esi galotne visām lietām,
Katram mirklim, kas garām zūd,
Torņu smailēm, debesīs slietām,
Kas par zvaigznēm grib arī kļūt.
/Aleksandrs Čaks./
|
| 23:48
Где Вы теперь и с кем,
Кто хочет быть судьей,
Кто помнит все имена?
Нам не хватает тем,
Не нарушай покой,
Эта ночь слишком темна.
Где твой мундир, генерал,
Твои ордена, спина, как струна?
Ты уже слышал отбой
Просто дождь бил по крыше твоей, генерал.
Всем находят время, чтобы уйти,
Никто не уйдет навсегда
Парламентеры один за другим
И каждый знает горечь плода.
Хочется спать, но вот стоит чай
И горит свет ста свечей.
Может быть завтра с утра будет солнце
И тот ключ в связке ключей?
/Viktor Coj - General/
Paldies nezināmajam labvēlim par linku uz lapu par coju :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |