|
Maijs 10., 2003
 | 01:25 - vēl viens grrrr
uzminiet nu, kurš mūsu mājās zina, kur atrodas paketes?
|
| 18:18 - šeit būtu vajadzējis būt negantam ierakstam,
bet nebūs. Galu galā karmas likums vēl joprojām ir spēkā. :)
Un varbūt tiešām ir normāli rīkoties pret savu sirdsapziņu, ja ļoti gribas un ir zināms, ka "nekas par to nebūs"? - Patiesībā jau esmu pārliecināta, ka arī es tā esmu rīkojusies un ne vienu reizi vien, tikai man ir labpaticies to aizmirst.
Vai tas bija Eriksons vai kāds cits no psiholoģijas guru, kas bija aprakstījis personiskās morāles attīstību pēc principa "pareizi ir tā, kā man ir labāk" => "pareizi ir tā, kā sabiedrība uzskata par pareizu" => "pareizi ir tā, kā es pats sevī esmu sapratis, ka tā ir pareizi".
Bet kā tad atšķirt neizveidojušos ētisko kodeksu un pašizveidota ētikas kodeksa? Vai to vispār ir iespējams izdarīt no malas - un vai kādam no malas (šai gadījumā man) ir tiesības kaut ko vērtēt?
Un: vai "sirdsapziņa" ir kas tāds, kas visai cilvēcei ir vairāk vai mazāk kopīgs, vai katram cilvēkam unikāla?
Vai noziegums pret morāli ir tas, kurā tu pārkāp vispārpieņemtās morāles normas vai sev pašam pieņemtās morāles normas?
Un es nekaunos par to, ka lietoju tādus vārdus kā "ētika" un "morāle". :)
[gandrīz offtopic] Par to vērtējumu - labi, es neņemos nevienu un neko vērtēt kādā "vispārcilvēciskā" mērogā (priekš tam ir jau minētais karmas likums domāts, un tas strādā arī bez maniem vērtējumiem). Bet savu personisko un ne-obligāti pareizo viedokli es gribu gan atļauties, jā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |