Marts 29., 2003

00:26 - tendenciozs & pārāk kategorisks ieraksts. nau ko bēdāt. debesis vienmēr ir ar mums. miers. cilvēks, ko mīlēt. nevajag neko vairāk; tavā dzīvē ir pietiekami daudz mīlestības, ja tu pats mīli. protams, ir labi saņemt to visu arī no ārpuses, labi, bet ne akūti nepieciešami. ir laiks, kad tev jānoslēdzas sevī kā sporai, sildot sevi ar savu iekšējo sauli, neprasot neko, it neko no citiem. tavā dzīvē ir pietiekami daudz labsirdības, sirsnības un mīļuma, ja tu pats esi labsirdīgs, sirsnīgs un mīļš. tavā dzīvē ir pietiekami daudz miera, ja tu pats esi mierīgs un rāms. un pat tad, ja kāds tevi mīl, šī mīlestība un tās izrādīšana nav un nevar būt viņa pienākums, un tu nedrīksti to uztvert kā pašsaprotamu (viss, ko tu uzskatīsi par pašsaprotamu, tev tiks audzinošos nolūkos atņemts). mīlestība ir brīnums un dāvana, nevis kaut kas tāds, par ko tu vari vienoties un pieprasīt parakstu līdz kapa malai. ļautiņi, kas ir izdomājuši laulību, ir bijuši vai nu stulbi kretīni mīlestības nostbeidzēji, vai arī merkantili par finansiālo drošību domātāji. par pareizu bērnu audzināšanu neko nepīkstu. kaut vai tāpēc, ka pati esmu audzināta izteikti nepilnā ģimenē (kā citādi tu nosauksi vecmāmiņu katru dienu, mammu reizi nedēļā un tēti reizi mēnesī?) un esmu tikai apmierināta, ka neesmu augusi modelī "paraugģimene, kas ir kopā tikai bērna dēļ un itin bieži sūkstās par savu šausmīgo kļūdu, bērnu pasaulē laižot".

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

03:41 - gratulācijas :) Urrā, urrā! Te nu mēs esam to brīdi sagaidījuši... Un es būšu pirmā, kas šajā žurnālā sveiks terrible_lie dzimšanas dienā :) Bučas un visādi tamlīdzīgi... Un lai teu dauc dauc laimes šitajā gadā un vispār... P.S. Apsveicieni pirms dzimšanas dienas neskaitās, ja kāds kaut ko tādu ir mēģinājis :P

(man šķiet, ir tā...)

17:38 - ceļojums laikā Kultūras Akadēmija rulz foreva vai kā nu tur bija pareizi jāsaka :) Iespēja studēt dramaturģiju arī rulz foreva. Fakts, ka tu, cilvēks, ierodies akadēmijas pagalmiņā un sastopi veselu baru pazīstamu cilvēku un gandrīz nevienu nepazīstamu, arī rulz. Un - tas ir vienkārši brīnumaini, kā tā vieta mani atver. Daudzus mēnešus nesatiktam Kārlim Vērdiņam es bez mazākās aiztures varu pateikt, kā es jūtos un kas mani nomāc. Lai arī par to nebiju runājusi jau vairākus mēnešus. Pati par sevi nobrīnījos - stāvu Akadēmijas pagalmiņā, neraizējos nemaz par to, ka apkārt cilvēki staigā, un jokojos par savas dzīves rūgtākajiem aspektiem. Plus vēl savā vecajā labajā ādas jaciņā jutos toč kā savulaik pirmajā kursā. Bez kādiem bērniem, bez Dzīves Pieredzes. Un izskatās tur tāpat kā toreiz. Trolejbusa pietura vēl joprojām nav pārcelta pārsimts metrus uz priekšu. (Ienāca prātā visiem studentiem kopistiski pārnest pieturas atribūtus pie Akadēmijas vārtiem - sak, visus tak nesodīs... Pēc tam sapratām, ka Akadēmijas ēku būtu ārkārtīgi viegli pārveidot par cietumu, un atmetām šo ideju. :D) Ludzas ielas Pagrabiņa dzertuvē (neiegāju, bet nojaušu) vēl joprojām menti dzerstās. Un gaiss smaržo tāpat. Pasniedzēji mani atceras un apceļ (Raimonds Briedis, ja konkrēti). Un sajūta tāda, it kā es atkal dzīvotu. (Mani pašu izbrīna šis "atkal", bet fakts.) // ahā! paldies, phoenix :] es jau biju sākusi satraukties, bet laikam nevajadzēja. ( Read more tip :P )

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

21:24 - www.honeybee.lv www.honeybee.lv jauns dizains un nedaudz mainīts saturs. pamatojums - vēl bez tā, ka iepriekšējais man bija nāvīgi apnicis - ir tas, ka esošais variants ir daudz vieglāk maināms un papildināms. visi ielūgti ietestēt un pastāstīt par iespaidiem, reportēt gļukus un tā tālāk ;)

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi