|
Decembris 30., 2019
 | 17:58
Šogad ir noticis viskautkas labs un drusciņ arī slikts, un viss tā, bet man šķiet, ka vismazāk likumsakarīgais - visvairāk kas tāds, kam es galīgi nebiju gatava vai gatavojusies - varētu būt tas, cik daudzi cilvēki ir manā dzīvē nevis "ienākuši", bet drīzāk iekārtojušies uz palikšanu, ārpus pārspriedumiem par to, vai vajag etc
un droši vien arī saistītais faktors, cik daudzi (patiesībā nemaz ne daudzi, bet) svarīgi cilvēki ir (droši vien uz pavisam) no manas dzīves aizgājuši, ar visu to, ka man tas liekas fucking netaisnīgi un sāpīgi etc. (nu labi, "netaisnīgi" nav īstais vārds, "es nebiju tam gatava" ir īstais vārds)
Vārdsakot man kaut kā nezin kāpēc bija licies, ka manā cienījamajā vecumā dara visādas karjeras un (ja nu gadījumā līdz šim ir sanācis noluņoties) izglītības un prof attīstības, un varbūt bērnkopības (cik nu šie ļaujas kopties, kas nav īpaši daudz); es nebiju gaidījusi, ka manā cienījamajā vecumā iekšā kaut kas noklikšķēs un teiks, okei, normāli padirsām jaunību, tagad ar šitām zināšanām, lūdzu, otro raundu ar cilvēkiem.
Lai gan patiesībā normāli, pusmūža krīze etc., tagad vēl tikai sarkanu jaguarrr un kam tu mai buduarrr.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
