|
Maijs 25., 2003
 | 13:23
savulaik man likās, ka vienīgais veids, kā sāpēt (un sāpēt - tas ir gandrīz obligāti), ir nodarboties ar pašdestrukciju.
tagad es domāju, ka pašdestrukcija ir pats vienkāršākais, pats lētākais sāpju iegūšanas veids.
un par to, kas vislētākais, parasti nākas samaksāt visdārgāk.
toties sāpēt savādāk, sāpēt nevis tāpēc, ka pats dari sev pāri, bet tāpēc, ka pasaule tevī aug un sāp - tās ir pavisam citas sāpes. un tur tevi neviens nevar pažēlot, un tu pats sevi arī pažēlot nevari.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
