Šodien GTalk nojucis.

http://www.google.com/appsstatus

Nākas izmantot antīkas vērtības — e-pastu.

Lai gan — gan jau lielākā daļa sēž FB čatā vai draugu vēstulēs tāpat kā vienmēr.

No pagājušās nedēļas pieglabājies ekrānuzņēmums.

App Stores are the new record labels

As much of software is about disintermediation, of making the world run more smoothly through removal of middlemen, it is interesting that we software developers are now driving ourselves to a world full of middlemen. A world where we suddenly have to ask for a permission to do something new.

In a world where everything must go through the rules and regulations of an app store without any oversight we, the developers, will suddenly be in the same abused stage as artists are with their labels. We take all the risk and all the effort on building software for our users. The middleman then can invalidate all our hard work by arbitrarily making it impossible for their ecosystem to run the app. And even if they do accept the software, they'll take a hefty cut of the proceeds.

no http://bergie.iki.fi/blog/meego-diaspora/
bet raksts eventuāli ir par šo http://nokiainnovation.com/2012/07/first-official-jolla-press-release/

Some developers even said that App Promo's assertion that 59 percent of apps don't break even is a bit on the generous side. Former NetNewsWire developer Brent Simmons suspects the figure is "more like 85 percent," while Lucius Kwok believes it may "fall in the range of 90 percent or higher."

"It's no secret that the money in the App Store is the contracts writing the apps, not in selling the apps themselves,"

no http://arstechnica.com/apple/2012/05/ios-app-success-is-a-lottery-and-60-of-developers-dont-break-even/

izskatās, ka sāk izgaismoties coursera.org biznesa modelis, kas ir... - pārdot klientu datus sadarbības partneriem [cik oriģināli!] (citēju "Coursera is partnering with a small number of carefully selected and screened companies to help our students find great jobs").
Atnāca saite ar aptaujas anketu, kurā ir konkrēti jautājumi par izglītību, dzīvesvietu, vai ir gatavs pārvākties, vai ir darba atļauja ASV, LinkedIn profils, bloga adrese utt.

Vienīgi anketa ir brīvprātīga un tās laikā papildus ir jāpiekrīt, ka atļauju savus datus nodot tālāk.

http://rgen.radio.org.lv/radioreq.ram?20120620A19062000

"Vai dievturi nonāk tajās pašās debesīs kur kristieši? Tas ir tikai viens no
jautājumiem, uz kuru būs jāatbild Marutai Voitkui Lūkinai. Dievture-krīve,
- cilvēks, kura misija ir izstrādāt vienotu teoloģisku ietvaru miljonam
latviešu visā pasaulē."

no intervijas "katrs latvietis kopš dzimšanas ir dievturis, [vienalga] vai viņš to apzinās vai nē". ;>

Cik saprotu, tad viņi taisās LU Teoloģijas fakultātē pasniegt baltu reliģijas.
:o

Nesen medijos bija ziņas, ka Latvijā katastrofāli trūkst IT speciālistu (whatever it means).

Iespējams, ka šajā grāmatā paustās atziņas var attiecināt arī uz šo reģionu .. un visu pārējo pasauli. Un citām nozarēm.

Grāmata nav lasīta, bet dažreiz pietiek izlasīt pāris recenzijas:
* As people were let go and jobs were combined, job descriptions started to look for people who had never existed before. And hiring managers added even more requirements to minimize the risk of failure.
* It has become easier and less risky to leave some vacancies open than to hire people who almost certainly lack the skills for these new super jobs.

They don't want someone who CAN do the job; they want someone who has already done the exact job. As the author points out, this creates a catch-22 situation for anyone who has skills, but not the precise ones for a particular job.


+ Lower unemployment rates for college graduates comes from the fact that they can also do the jobs only requiring a high school degree, possibly even better. The proportion of overqualified employees (at least three more years of education than required) is about 3X greater than that underqualified, and the proportion of overqualified has more than doubled over the past generation

Neticami, ka pat jāieraksta cibā par to.

http://blogs.skype.com/linux/2012/06/skype_40_for_linux.html

(uz Ubuntu man Skype pārstāja normāli darboties kopš 11.10, bet es nezinu, vai mans jaunais dators pie tā vainīgs vai Skype, vai Ubuntu)

faaaa, pielaidu pilnu istabu ar maziem odu bērniem. Sīc koris. Pagaidām lielākoties interesē spuldze. Bet, kas notiks, kad izslēgs gaismu?

Izskatās, ka pēc pērļošanas un bulciņu pārdotuvēm, nākamais latviešu bizness ir e-grāmatu izdošana.

(e-gramata.lv/burtlicis.lv, e-gramatas.lv, tagad arī publicetava.lv, bija vēl vieni, kas kala plānus izrādās, ka tie ir tie paši pēdējie, kas sākumā reklamējās kā publish.lv).

Nu neko, lai veicas un lai ir ko izdot.


--
Lai gan es faktiski lasu tikai e-formātā, tad šajos un arī zvaigzne.lv man 99% nav ko pirkt)

Iespējams, ka mani nākamie iekš-austiņu atskaņotāji būs šie
( ... tālāk ... )
un tikai tāpēc, ka tur ir izmantots koks.

Lai vai kā tur būtu ar to Eirovīziju, bet šī gada "šovs", iespējams, ka arī iepriekšējie, diezgan labi ilustrē, kas Latvijai kaiš.

Absolūts profesionalitātes un paškritikas trūkums, provinciālisms, kaut kāda naiva latviskuma izrādīšana, cerēšana uz brīnumu, kodējot kaut kādus ziņojumus un vēstījumus.
UPD: un vēl naudas trūkums.

TEDā parādījusies runa par Firefox spraudni Collusion, kas ļauj zīmēt grafus ar tīmekļa vietnēm, kas mūs izseko. Fun fun fun.
Pagaidām gan neizskatās tik traki, apmeklējot tradicionālās lapas, bet kad sāk brist dziļāk tīmeklī tad viss kļūst samudžināts.

Stāsts jau par to, ka viņi zina, kuras lapas apmeklē, viņus pašus neapmeklējot. Un tu pats par to nemaz nenojaut.
Daudziem par to ir vienalga, bez maz vai priecājas, ka kāds viņiem "pievērš uzmanību" un var eksponēties. Vai arī dod ēst.
Un, kad kāds pasaka, ka viņam nepatīk, tad jautā - "vai tad tev ir ko slēpt?", sajaucot "slēpšanu" ar privātumu.

Šodienas cepiens par sms izmaksām, ja raksta ar latviešu burtiem (palasot komentārus, nezināju, ka visi tā ienīst latviešu valodu, bet lielās, ka saprot, kas ir UTF-8 kodējums).
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/420106-iszinu_izmaksas_diskrimine_latviesu_valodu

No otras puses,
īsziņas pašas par sevi ir nenormāli pārcenotas. Precīzi nezinu, cik 1 sms maksā, jo kurš tad vispār tos tarifus saprot (ja nu vienīgi Bites klienti, hihi), bet pieņemsim, ka viens sms ir 4 santīmi. Tātad 140 baiti (jeb 160 7-bit simboli) ir 4 santīmi. Ja tas būtu internets, tad par 1 MB informācijas ar šādu tarifu būtu jāmaksā 26214.4 santīmi jeb 262.144 lati. Par vienu megabaitu. Un kas tad ir viens megabaits! Pat viesabonēšanas internets ir lētāks. Kādas 65 reizes lētāks.

Turklāt, ja es īsziņā aizsūtu tikai 4 burtus, maksāju tikpat, cik par 160 burtiem. Nez, varbūt skaitās, ka atlikušie 156 ir tukšuma simboli, par kuriem arī jāmaksā. Bet tikpat labi operatori varētu palielināt baitu limitu, par kuriem ir jāmaksā tikai šie 4 santīmi un problēma atrisināta.
Bet viņi to nedarīs, jo ar sms operatori visā pasaulē nopelna miljardus.

(lētāk ir izmantot IM telefonā, it sevišķi, ja ir paredzama 2-3 īsziņu apmaiņa, vienīgais trūkums, ka otrā galā var nebūt IM un vēl tiešsaistē).

oops, žunāla GEO izdevējam ierosināta maksātnespēja.
http://bizness.delfi.lv/uznemumi/ierosina-sia-izdevnieciba-lilita-maksatnespeju.d?id=42312278

Ja nu kas, uz pasaules ir arī tādi šaujamie, ar kuriem var injicēt arī no 70m attāluma vai pat 130m, ja ir labs šāvējs.
Es nesaku, ka šajā gadījumā tas būt derējis, varbūt lāči ir īpaši, pārāk daudz koki mežā (nav laika iedziļināties, bet kas kait lācim mežā dzīvot), bet 10m man liekas gaužām neadvancēts rīks vai super slikts šāvējs.
http://teledart.com/english/guns.php

un vēl te (http://www.bearsmart.com/bear-management/capturing-bears) ir citāts:
"There is no evidence that [trapping and drugging a bear] can turn it into a more aggressive individual - [it] makes neither grizzlies or black bears more dangerous to people..." Steve Herrero in Bear Attacks: Their Causes and Avoidance (pg 241)

Nu tas tā, neticu visam, ko redzu televīzijā.



Varbūt arī ne tam, kas rakstīts internetā.

Coursera, tiešsaistes mācību platforma, izlaidusi jaunu priekšmetu sarakstu ar Stenfordas, Princtonas, Mičiganas u.c. universitāšu kursiem reālā laikā . Klāt nākušas jaunas nozares, ne tikai par un ap datoriem - humanitārie (piem., A history of World, Listening to World Music), Medicīna (Vaccines(hoho), Fundamentals of Pharmacology, Cardiac Arrest, Hypothermia, and Resuscitation Science (...)).

Ar Coursera pagaidām ir interesanti un neskaidri: "Although operated for profit, Coursera plans to allow free access to the course content. The business model has not been made public."

Martā paņēmu vienu kursu, izgāju, patika, fun, fun, fun. Ņemšu vēl.

Kāpēc lai kāds latviski tulkotu grāmatu, kas jau ir iztulkota pirms 4 gadiem, kad ir tik daudz vēl latviski netulkotu grāmatu?

*Tikai šodien uzzināju, ka pie Troņu spēļu tulkojuma ir vainīgi jaunie uzņēmēji, kas arī "visu izskaidro".

cik jauki,
tagad būs arī "fakti". Varbūt vēl piespiedīs visiem darbiniekiem klausīties mūziku! Ja neklausies -- neesi efektīvs!

"Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra «SKDS» veiktā aptauja apliecina, ka darbinieki birojos, ražotnēs, iestādēs un citās darba vietās atzīst, ka piemērota fona mūzika palīdz ikdienas pienākumu veikšanā un rada gandarījumu par savu darbu. To apliecina 55% aptaujāto respondentu. Savukārt gandrīz trešā daļa jeb 28% aptaujas dalībnieki norāda, ka ilgstošs darbs ikdienā bez mūzikas ātrāk nogurdina un pazemina darba efektivitāti."

Vajadzēja virtuālo kredītkarti, noskatīju skrill/moneybookers, "In February 2010, The Sunday Times Deloitte Buyout Track 100 League table ranked Moneybookers as the Number #1 fastest growing,[4] private equity-backed firm in the UK based on profits.", "Moneybookers is registered as a Money Service Business (No. 12115607) with HM Revenue and Customs in the United Kingdom, and is licensed to operate within the EU. Moneybookers is regulated by the Financial Services Authority of the United Kingdom."

Bet izrādās, ka pierakstīties viņu pakalpojumam, ir parakstīties arī spamam. Un nevis sadarbības partneru vēstulēm, bet īstam, neglītam spamam. Forumos ir daudzi līdzīgie, daži rakstījuši uz moneybookers, kas viņiem atbildējuši, ka neko nezina, ka viņu e-pasta adreses nevienam netirgo (vienīgais, kam viņi sūtot e-pasta adresi ir tie, ar kuriem veikti darījumi). Varētu padomāt, ka viņi ir uzlauzti, bet, ja tā, tad uzlauzti viņi tiek regulāri, kas liek šaubīties par vispārējo drošību kā tādu.

Tad nu atreģistrējos, pacietīšu spamu un tagad jāskatās uz citiem virtuālajiem. Vai varbūt vienkārši to kredītkarti nemaz nevajag.