|
Oct. 21st, 2009|12:46 am |
kā lai to tā jēdzīgāk pasaka, bet, bļe, zajebala man tie ļauži, kas sūrojas par dzīvi, par to, kā neviens tiem nenākot pretī un vispār visa pasaule sazvērējusies pret viņiem, visi ļauni un tā. diemžēl šie paši ļaudis, kas lēnām sevī raudzē neapmierinātību, ir tādi, kas ne pussolīti pretī nepanāk, ir īgni, nīgri un - jā - rupji. diezgan loģiski, ka ar tādiem sadarboties nav patīkami un diezgan loģiski, ka tādiem neviens neko nedarīs vairāk, kā ir nepieciešams. beidziet būt pinpji, nu! |
|