|
Oct. 17th, 2009|03:19 am |
es jums teikšu šādu lietu. tā kā Lu mācībspēku pasniegtajā estētikā kkad kkādā sakarā tika pamanīts iepīts arī mr. Bergsons, tad atļāvos ierasties LU konferencē "Bergsonam 150". Man, jāsaka, patika vairāk nekā dārgā Kirkegora pēdējie lasījumi, tā kā K. pasākumā visi, izņemot vienu referentu, runāja nevis par viņa tekstiem, bet gan ezotēriski mistiskā tonī centās vēstīt, ar kādu metodi vajadzētu tuvoties šī grandiozā autora mantojumam. B. gadījumā ļaudis vairāk runāja par tekstiem un centās atrisināt problēmas un, manuprāt, referāti pat papildināja viens otru, tāpēc manā nebūt ne filozofa galviņā radās - es ceru ne pārāk nepareizs - priekšstats par B. Tiesa, visus savus jautājumus paturēju pie sevis, vakara un plato.stanford.edu brīdim, tā kā tie drošvien būtu muļķīgi un ne īpaši pa tēmu un noformulēti ne tādā filz. žargonā, ko cien. referenti spētu saprast.
nu vot.
bet tas, ko gribēju teikt, ir - vai tas ir normāli, ka LU filz. konferencē nav gandrīz neviena klausītāja?! kamōn, tā ir augstskolas konference un augstskolas kopības (statusa) vārdā būtu vērts sapulcēties un principā noklausītes, kas tur kam nu ir vēstāms. Principā tāpēc, ka tā būtu uzraudzības funkcija - lielas auditorijas priekšā ļaudis neatļautos haltūrēt un/vai dzīt tuftu (pašlaik tie pasākumi izskatās ķeksīša pēc un ja tā - tad nafig mosties no rīta un tērēt laiku sēžot, ja var vnk. pieteikt tēmu un tad - pēc paļaušanās principa - kolēģi kolektīvi nolemj, ka drīkst ierakstīt šo konferenci savā CV, fiziski tai nemaz nenotiekot...), piem., ms. Freiberga gan K. gan arī mazāk, bet tomēr B pasākumā sprēgāja šādi un tādi, kamēr, redzēta lielākos pasākumus, jamējā sēž klusak par ūdeni, zemāk par zāli. tātad, lai galva vēsāka un atbildības sajūta lielāka. un, protams, interakcija. un statuss.
un otrs, ne tikai savējiem būtu jānāk ar biedru vai kolēģu veikumu iepazīties, bet arī šādas konferences uz āru jāsludina, lai nāk visvisādi interesenti un paklausās. Es pieļauju, ka sūrais rubaks par argumentācijas vai tulkojuma finesēm ietu zem tādiem konferenču virsrakstiem, kas neiesvētītam ļaudim neizraisītu nekādas rosinošas fantāzijas un tad tur tiešām varētu būt vien tie pāris referenti, kas savā starpā kūpošām galvām lauž šķēpus par to, ko Liepnieks, piemēram, neuzskata par 'filozofiju'. turpretī tādi pasākumi kā "Kantam, Nīčem, Heidegeram 100, 110, 120 u.t.t. u.t.jp." jau pēc sava nosaukuma paģēr visai atvērtu stāstījumu. un kamdēļ gan ne? iepriekš jau pabrīdinot, ka jautājumus drīkst uzdot arī muļķi un tā...
pēc tam dzērām un netīši aKal sastapāmies ar mr. atvardirsi Baušķenieku un viņa sīkulīti |
|