|
Jan. 8th, 2015|11:40 am |
Rīgas Mākslas telpas sakarā varu teikt, ka vienīgais perspektīvais/vērtīgais tur bija pats sākums - Ievas Kalniņas valdījuma laiks. Man šķiet, ka viņas aiziešana no telpas bija viens no traģiskajiem pagriezieniem LV laikmetīgās mākslas dzīvē; sekojošais - uzskatāms piemērs sviestainām politiskām un vasj-vasj spēlītēm kultūras jomā. Attiecīgi viss pēc tam - ar lielākiem un mazākiem rezultātiem - ir bijis rasols, kuru nez kāpēc ar šausmām piesauc tikai tagad, kad pārvaldītājs nomainījies un programma būs "tautai" paredzēta, bez pretenzijām uz auKsto mākslu, kultūras avangardu etc. Laipni lūgti realitātes tuksnesī.
p.s. Aijas Bley izstādē redzamās bildes fantastiskas.
 |
|