|
Dec. 19th, 2013|11:53 am |
es domāju, tas man par to manu garo mēli. Vienu dienu noņirdz pārtikušu vīru mājsaimnieces brīvmākslinieces, kas tērpušās zīdos un zeltos 1dienas priekšpusdienas var pavadīt šokolādnīcās elšot un pūšot par iespēju pašām no šokolādes izveidot kaut ko, kas dēvējas ne vairāk ne mazāk kā par 'mīlas pumpuriņu'.
lūk, tad nu tagad dabūju iekšā no vienas tādas priekšpusdienas elsējas un pūtējas, kura, ar savām divām mazajām meitiņām izstaigājusi Bergbazāra šopingmōlus, uzsāka ar mani (jā, jā, es tieši tajā brīdī veidoju šokolādes mīlas pumpuriņu, mhm) smalltalku par bērniem un radošumu etc., nez kādā sakarā nodemonstrēja meitām nopirktās nāģentītes ar Betty Boob izšuvumu. uz ko, tīri pieklājības pēc piemetināju, ka man arī ir bērns, dēls, kuram, piemēram, patīk Dibens Makkvīns un tāpēc viņam ir šķīvītis ar šo tēlu (tas bija ļoti sen un nav taisnība). Uz ko kundzīte uzrāva deguntiņu un paziņoja, ka viņa saviem bērniem gan nekad nepirktu komercijas preces, jo meitām esot izkopta gaume. iestājās neliela kognitīva disonanse, jo pēc scenārija man tagad būtu jāsajūtas apkapātai, taču, tā kā par dibenu makkvīnu teicu formāli, pieklājības pēc, kā arī pirms tam paguvu nodomāt, ka viņas labi audzinātās meitas riktīgi izskatās pēc māsu Kurševu mini-versijām, vienīgais, kas nāca no manis laukā bija smiekli. Tad nu gardi nosmējos un devos tālāk. |
|