|
Apr. 21st, 2012|10:41 am |
|
visa tā šausmināšanās par - oi, atceries 90tajos mums bia floppy, kurā varēja ierakstīt vienu dokumentu vai pusi no attēla un datōram vispār bija 20Mb un tie šķita neaizpildāmi - nekur tālu nav aizgājusi. Var jau būt, ka doma pie šīsdienas aizgružotā terabaita par 20MB ieslēdz kaut kādu kognitīvo disonansi, bet es tikko sagāju uz īso, kad atskārtu, ka vairs nevaru ierakstīt filmu nevienā no sev apkārt esošajiem 2GB zibatmiņiem, jo filma vairs sen kā nav 700Mb. tipa, ietilpības gājušas uz augšu, bet arī ietilpināmo lietu izmēri ir gājuši uz augšu, tā kā - cik garš, tik plats. Jā, jā, es saprotu, saprotu, visu tagad var pa netu pārsūtīt vai pa viļņu daļiņām whatevs, neaizņemot vispār nekādu vietu nekādos eksternālos puļķos, bet, redz, tās zibatmiņas pa gadiem savākušās daudz un funkcionē bez tehniskām problēmām, tamdēļ no sustainable living perspektīvas kaut kā obidna, kad plauktā stāv 5 pilnībā funkcionālas zibatmiņas, abet izmantot tās nav vairs kur. nav kkāda iespēja nodarboties ar DIY un mērdžot tās kopā, hhh? te nu bija ilgtspējīgā dzīvošana. |
|