| reklāma |
Jul. 26th, 2009|11:40 am |
Dabā hiperboliskās plaknes sastopamas gan koraļļu rifos, gan kāpostu un salātu krokotajās lapās, gaileņu un citu sēņu viļņotajās cepurītēs, gliemeža pēdas viļņveidīgajā kustībā un daudzās citās dzīvnieku un augu formās.
Cilvēku celtās ēkas ir stūrainas un šķautņainas, ceļi un tilti taisnās līnijās, mēs dzīvojam un strādājam taisnstūrainās telpās. Jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu pasaule balstās uz Eiklīda formulētajiem ģeometrijas principiem. Un tikai 19. gs. sākumā zinātnieki, pateicoties ungāru matemātiķim Janošam Boljai un krievu matemātiķim Nikolajam Lobačevskim, pievērsa uzmanību dabā redzamām formām, kas nav ne plakanas, ne vienkārši sfēriskas. Dzima jauna ģeometrijas joma - hiperboliskā ģeometrija, kurā nav spēkā 2-dimensionālās ģeometrijas postulāts par paralēlām līnijām. Hiperboliskās ģeometrijas rašanās bija apvērsums zinātnes pasaulē.
Taču tikai gandrīz divus gadsimtus vēlāk latviešu matemātiķe Daina Taimiņa (Kornell uni ASV) izveidoja pirmo hiperboliskās plaknes fizisko modeli (tamborētu), kurš ir viegli un ērti lietojams, lai izpētītu šīs formas raksturu un īpašības.
pre-čuksts 10. augustam e-t+t
http://women.timesonline.co.uk/tol/life_and_style/women/the_way_we_live/article4243171.ece (pēdējais paragrāds piemīlīgs)
http://www.cabinetmagazine.org/issues/16/crocheting.php
http://discovermagazine.com/2006/mar/knit-theory |
|