|
Oct. 12th, 2011|11:33 pm |
un vēl vēl - šon veicītī, rindā stāvot, iemetās acis kaut kādā bulvārpreses izdevumā, kur uz vāka gozējas bildīte ar pieminekli Mārtiņam Freimanim. Nu, ieceri tipa. vienīgais man uzreiz notika tāds Antona Ego atsviediens atpakaļ pagātnē, kur kādā reizē pa reizēm ir bijusi darīšana ar savu šīszemes dzivi beigušām miesām un iekšējiem orgāniem dažādos formātos un konkrētais pieminekļa piedāvājums man totāli atgādināja beigtu slimu aknu un iespējams arī nedaudz nopīpētu plaušu. Ironiski, ne, nedomāju, ka tāda ir bijusi tēlnieka oriģinālā iecere... |
|