|
Sep. 6th, 2011|11:35 pm |
No visiem pagaidām visperfektākais, man šķiet, darbs ir izdevies Fišeram. Pēdējā stāvā, minimālistiskā tautiskā romantisma garā ieturētā aktu zālē, milzīga glezna, kas aizņem visu skatuves sienas centru. Pagaidām gan vēl aizklāta kā jau svinīgi jāatklājamiem darbiem pienākas, bet vasarā darbnīcā redzējām tapšanas stadijā, tamdēļ es nepacietīgi berzējuplaukšķinu rociņas un mīņājos un nevarunevaru sagaidīt to brīdi, kad visi svētsvinīgie dalībnieki un atklājēji tiks sadzīti tajā aktu zālē un tad - tadāāā - atklāta šī grandiozā glezna, kurā attēlots ir........ tas, kas nu tur ir attēlots.
Krista Pudzena darbs kā parasti foršs. Nesaprotu, nē, saprotu, bet nespēju pieņemt, ka šis ir viens no radošajiem cilvēkiem, kurš nez kāpēc daudz biežāk parādās kā citu ārtistu tehnisko problēmu risinātājs, nevis pats ar saviem darbiem maizīti pelna (lai gan atstāstītās ieceres ir fan tas tis kas!). Kūtras tās mūsmāju glerijas un mākslas telpas, vajadzētu izķert, kamēr nav galīgi kādā savā festivālu ārvalstī iesakņojies. Tā jau ir, svarīgi ir, kādu tu dabū pirmo publisko fīdbeku, jo tas kā štampiņš ceļos tev līdzi, Johansōns mums, piemēram, ir Olimps, abet, šito kur iebāzt, skaidrs tā arī nevienam nav kļuvis. a žaļ.
pagaidām no visiem uzliktajiem, arī Kristīnei Alksnei acij tīkama ekspozīcija, forši darbiņi, nedara telpai pāri, bet neļauj tajā arī pazusties, man šķiet, ka būtu labāk atstāt dabiskajā gaismā, arī vakara krēslojošajā, nevis rubīt iekšā dienasgaismas griestus, bet, nu, gan jau... Starp citu, ar pusotru kāju Milānā un nez kāpēc to atlikušo pus kājiņu reizi pa reizei Rīgā pietur.. |
|