|
Jun. 20th, 2011|11:14 pm |
|
tā man vispār ļoti patīk komunicēt ar aklajiem vai vājredzīgajiem. Vienīgā problēma ir, ka man vienmēr ir paranoiskas bailes, ka man varētu būt slikt elpa. Jo, lai sadzirdētu, viņi liecas tuvāk un tuvāk un es satraucos un mana jau tā aijā-žūžū balss kļūst vēl klusāka un neartikulētāka un viņi tik liecas vēl tuvāk un tad es nerunāju vispār. Lai gan visādi citādi starp aklajiem vai vājredzīgajiem ir sanācis satikt tikai brīnišķīgus cilvēkus |
|