| kaķu stāsti |
Jun. 13th, 2011|02:56 pm |
|
Kaķa ir tikusi pie 6 pēcnācējiem, no kuriem 3 ir skaisti balt-raibi ar raibajiem plankumiem tādiem pelēksvītrainiem, diviem melnbaltiem un viena pelēkbalta. Ar šo pamatīgo metienu, šķiet, viņa kompensē dzimtas sūdīgos gēnus, jo, tieši tāpat kā viņas māmiņa - lai vieglas smiltis viņai - izskatās, ka grasās atliekties ar stīvu pēcpusi un pūžņojošām acīm drīz vien pēc pirmās apbērnošanās. tagad mūspusē ir 8 kaķi, no kuriem 7 ir kaķas cilts genofonds (pati Kaķa ir vienīgā no savas 4 kaķu ģimenes, kas vēl ir dzīva, ar šitādu vaislīgumu, jāatzīst, ka labi, ka tā). Jāpiemin, ka reiz bijušais mājas minka, kas nu jau otro gadu rāmi vada savas dienas uz ielas, ir izrādījies ievērojami izturīgāks, nekā ģimenes apgādes stresa nomāktā āras kaķu saime; vienīgais, kas viņu apdraud, ir kkāds vietējais borzais ultranacionālists, vai pareizāk jāsaka - ultrakaķists - kurš par savu svēto misiju ir nospraudis visu sterilizēto ielas dzīvnieku iznīcināšanu, ko veiksmīgi arī realizē, par biedinājumu un šausmām vietējām kaķu tantiņām un vīriem. Tā iet, kad nevairojas kaķu nācijai! |
|