| vēstule mammai |
Mar. 13th, 2011|11:53 am |
Vakars sākās bērnības placī, ar kuru kopš tiem senajiem laikiem noticis daudz kas, kā rezultātā ir tapusi vieta ar "Uldis un Ints. regšlāgska" afišu tualetē.
Bet jocīgā daļa sākās tad, kad Bindemanis, gluži kā baltais trusītis Alises brīnumzemē, aizvilināja mūs no vietas, kurā smirdrēja kaut kā starp sviesta popkornu vai vēmekļiem, virzienā, kur nakts miglā izzuda viņa garais un ne pārāk dāsni ģērbtais stāvs. Domājot, ka izzušanas vieta ir bijušais Rose room, kurā viņš reiz sirmā senatnē lika savus DJ setus, sekojām viņam un nonācām vietā, kurā B nemaz nebija, taču bija jocīgas milzīgas sārtas telpas ar krievu mūziku un fešn tīvī pagrabā un augšstāvā paaudzi, kura kolektīvi nodziedāja un ļoti izteiksmīgi nodejoja iztrūkstošo piedziedājuma daļu tad, kad dj iepauzēja šo nemirstīgo skaņdarbu un uz ielas mēģināja stāties intīmās attiecībās (tā vismaz izskatījās) ar ceļa zīmes stabu.
nespējā sagremot šo kultūrpieredzi, devāmies atgūt spēkus un garīgo veselību aptiekā. Tur savukāŗt smirdēja pēc kaut kā jokaina, atjaukta ar mārrutkiem. dzērieni bija dārgi un garšoja tā, it kā tiktu jaukti no tualetes ūdens (bet tas šai vietai ir tipiski). toties DJ bija Dambis, līdz ar ko tagad tie bijām mēs, kas varēja nodziedāt un ļoti izteiksmīgi nodejot šo te nemirstīgo skaņdarbu, un vēl šo un daudzus citus tamlīdzīgus līdz pat šim, kuram kopā ar antōnu izveicām, mūsuprāt, ideālu 'funny interpretative dance' versiju.
noslēgumā, protams, Regnāra Vaivara sets tur, uz kurieni ved visi Rīgas ceļi un no kurienes noteiktā laikā apkopējas tomēr met laukā, ja viesmīļi nav pratušies + ietaupīti līdzekļi uz taksi un pasākumu noslēdz melna kaķa pārlēkšošana pāri ceļam tieši pirms mājām. |
|