| nedaudz ļoti pārspīlēju, bet. |
Jun. 18th, 2009|12:09 am |
vakar, nākot mājās, man ap stūri gandrīz virsū uzskrēja beibe, visa ietērpta tajā melnajā paltrakā, ko nēsā muzlimu mamzeles. Nu, tāds riktīgais, ka tikai acis neapsegtas. Šodien bija īzī versija - pa to pašu perimetru cilpoja vecrōzā paltrakos un lakatā ap galvu. It kā jau smuki, tikai nesaprotu, cik ļoti ir sevi jā-nemīl, lai nodzīvotos līdz tam, ka vienīgā izeja ir kļūt par vergu kaut kādai sviestainai reliģijai (pasakai par to, kā zvēri raka Daugavu, citejot jauno Vanagu). Jā, jā, esmu nīgra un riebīga, bet te kļūst aizvien mazāk parastu, normālu, nu, tādu vienkāršu un nesarežģītu cilvēku - visvisādi budisti, un fanātsiki kristieši vai Indijas fani, un musulmaņi, nemaz nesakitot to melno tūkstoti, kas ir ar saviem visīpašākajiem rituāliem, pieredzi un redzejumiem, visīpašāko gaumi. Mēs visi esam tik blodī oriģināli un unikāli, ka vai nelabi metas, Diānai Arbusai pilnīgi nevajadzētu nopūlēties ar meklēšanu - varētu tik iet pa ielu un spaidīt fočuka podziņu pa labi un pa kreisi.
 |
|
