|
Feb. 11th, 2011|08:01 pm |
|
es te vēl, protams, par savu tēmu un matriarhātu pašūšos, bet man te pēdējā laikā nomāc tas, ka, piemēram, lasot kkādas bērnu grāmatas kopā ar E vai skatotie bildītes, ir tik maz iespēju izskaidrot situācijas, iekļaujot vīriešus, ka sāk kļūt nomācoši - atkal un atkal tās ir sievietes, kas iesaistās darbībās vai ir attēlotas situācijās un parastas ikdienišķas lietas nākas skaidrot caur "tante un bērns" vai "tante un tante". Ja arī reizem gadās kāds vīriešcilvēks, tad tas lielākoties ir izteikti maskulīnās situācijās "mežcirtējs" vai "māju būvētājs" un lielākoties vienatnē, līdz ar ko to var izmantot par pamatu darbības, nevis saskarsmes skaidrošanai. arī veci cilvēki, dzīvnieki, visādi citādi radījumi un neradījumi scenārijos ienāk maz un, ja ir, tad drausmīgi klišejiski. tā, ka pilnīgi kā ar āmuru iedauza tam mazajam cilvēkam paurī variantu, kas no "vienīgā" pietiekami ilgā laika posmā kļūst par "vienīgo pareizo". |
|