| |
[Dec. 1st, 2010|10:42 am] |
Visiem ļaudīm bērni kā bērni, nu, tur mostas no rīta katru reizi kā cita zivtiņa aš latīņu nosaukumus šiem kustoņiem zinot, abet mūsējais labākajā gadījumā būs atkritumu jomas magnāts (a ļa kā Šķēle, tikai es ceru, ka labāks) vai sliktākajā - vnk miskastnieks, jo jau kopš agrasagras bērnības E saista miskastes un izmešanas procedūra. Pirms vēl pat rāpot mācēja, pirmais apzinīgais darbs bija pašam aizgādāt savu rīta pamperu uz atkritumu kasti, tad nu lien tāds sīkais kā partizāns, uz elkoņiem atsperdamies, vienā rokā šļūcinot līdzi kilogramīgu pamperu, tiek līdz virtuves mursarņikam, aiz apakšējā stūrīša atver durvis un, protams, līdz miskastei netiek, tāpēc noliek blaku. Tagad, kad māk gan staigāt, gan runāt etc., ir advancējies līdz pats savas miskastes vākšanai (viss izmetamais tiek rūpīgi salikts vienuviet, paprasīts vecākiem vai vecvecākiem maisiņš, kur ielikt, plus vēl uzraudzīti citi, vai no tiem kas izmetam pāri nepaliks..) un "es pats! es pats!" izmisīgai saukšani brīdī, kad kāds grasās iznest viņa atkritumu kuli.
nemaz nerunājot par tiem rītiem, kuros, pēc E lūguma, stāvam lietū vai salā un "gaidām miskastes mašīnu" (kas protams, nekad nenāk, jo ir bijusi jau agrāk no rīta, bet E domā citādāk (un man pēc tam ir papildus iemesls kādu balzāmiņa šļuku paklusām ieraut)) vai kādā ideālā gadījumā - esam trāpījuši uz autō, kas tīra kanalizācijas un tad nu traucējam tās šoferiem un apkalpotājiem, kā tādi spandžbobs un patriks stāvot un blenžot, kā tiek vērtas vaļā, tīrītas un vērtas ciet kanalizācijas lūkas, piemēram, visa kvartāla garumā.
Lai gan ko var gribēt no bērna, ja tā māte pati vispār ir kkāda podu feja. Kopš tās reizes, kad par sliktu uzvedību (tā nebija slikta uzvedība! vnk es līdz tam biju tik ļoti daudzās nometnēs bijusi, ka to režīmus un feikos rituālus vairs nespēju uztvert nopietni!) bērnībā, kkādā meiteņu nometnē man uzlika iztīrīt visas tualetes attiecīgajā apmešanās vietā, man vairs nav problēmu (lai gan nekad arī nebija bijušas_ar prieku tīrīju tos būceņus, tā kā tad bija skaidri zināms, ka tie patiešām būs tīri un nebūs pretīgi tos lietot, kā arī paralēli es drīkstēju nepiedalīties (tipa, sods!) attiecīgā brīža kolektivajās aktivitātēs) padarīt cūcīgas tualetes par tīrīgām tualetēm. ko es reizēm vēl joprojām neuzkrītoši daru, apmeklējot kādas publiskas vietas, kurās, sķiet, nav apkopēju vai arī apmeklētāji ir pārāk lieli netīreļi.
ak, jā, labu apetīti! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}