|
Jul. 20th, 2010|10:20 am |
|
sensen apakaļ, kad E vēl tikai mācījās runāt, es domāju, ka tad, kad viņš spēs lietot vārdu 'kāpēc', beidzot kļūs interesanti, jo uz visiem kas, kad, kur, ko viņš prata izdomāt atbildi, taču uz 'kāpēc' man pretī vērās tāds tukšs skatiens un pēc pauzītes atbilde tika veidota it kā uz kaskadkur jautājumu. Tb. ne mazākās sajēgas, ko iesākt ar 'kāpēc'? Tāpēc īpaši liels bija mans prieks, kad kādu mēnesi atpakaļ E pats uzdeva 'kāpēc'. Tiesa, bija jūtams, ka īsti jau vēl nejēdz 'kāpēc' lietojumu, jo 'tāpēc, ka [..]' atbildi uztvēra ar to pašo blank skatienu, kas liecina, ka paurī ne viss saslēdzas, un uzreiz pēc tam 'kāpēc' jautājums tika atkārtots vēlreiz. Diemžēl arī no mana prieka ne smakas, jo nekadas lōģiskās sarunas vēl nav, ir tikai kāpēckāpēckāpeckāpēc visu cauru dienu, viss, kas tiek teikts E izpildījumā, sākas ar 'kāpēc', PILNĪGI VISS!!!!! Kā arī ir zudusi viņa spēja iztēloties (kur ceļamkrāni būvlaukumā bija makšķeres un viņš pats bija miskastes mašīna, maize bija zaļa un mamma un tētis varēja ielēkt ar vienu lēcienu koku galotnēs), tā vietā stājoties jautājumam 'kas tas ir', kam uzreiz seko 'kāpēc'. |
|