|
Jun. 30th, 2010|11:01 pm |
tātad, man priekšā tika nolikts šķīvis ar vientuļu ceptu asinsdesu (un pāris trēmelītēm mazsālīta gurķīša), kas no neliela luņķīša celofāna maisiņā bija pārvērties par visai iespaidīga izmēra, varenu un čurkstošu, hmm, kā lai to nosauc, desu, kas - kā tiek sagaidīts - man jāapēd. Pēdējo reizi tik precīzi samulsusi es biju tad, kad ar skolas draudzenēm manu vecāku mājas virtuvē no iepakojuma izņēmām cigāru, lai to iemēģinātu.
marinēti gurķīši |
|