| |
[Oct. 21st, 2009|12:46 am] |
|
kā lai to tā jēdzīgāk pasaka, bet, bļe, zajebala man tie ļauži, kas sūrojas par dzīvi, par to, kā neviens tiem nenākot pretī un vispār visa pasaule sazvērējusies pret viņiem, visi ļauni un tā. diemžēl šie paši ļaudis, kas lēnām sevī raudzē neapmierinātību, ir tādi, kas ne pussolīti pretī nepanāk, ir īgni, nīgri un - jā - rupji. diezgan loģiski, ka ar tādiem sadarboties nav patīkami un diezgan loģiski, ka tādiem neviens neko nedarīs vairāk, kā ir nepieciešams. beidziet būt pinpji, nu! |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2009|05:17 pm] |
applied valdmelderisms:
ar ko atšķiras vīrietis no sievietes? Ar to, ka sieviete bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem var uz vienas rokas turēt krūtsbarojamo divnedēļu veco bebi, ar otru roku rakstot sesijas eksāmenu, kamēr vīrietis nevar pie sava darba vadītāja pēc rekomendācijas ierasties ar gleznu padusē (jāpiebilst - vecmeistara gleznu, kas tiek nodota restaurēšanā). |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2009|10:56 pm] |
meklējot vailda izstādi LNB, iegriezos kkādā astronomijas izstādē. Pie Azimova blakus stāvēja Hokings un viņa, nabadziņam, pie otriem sāniem spiedās prof. Buiķa personīgās bibliotēkas eksemplāri (tagad es zinu, kāpēc viņš runā tādas ezotērības, kādas viņš runā...)
otrā istabā visādas kartes. tāpat kā pirmajās klasēs mulsu matemātikas uzdevumu priekšā (nu, tur sākt skaitīt ar to lauciņu, kurā stāv zīmuļa gals vai tomēr ar nākamo/ uzzīmēt kvadrātu pie katra punkta, vai mēģināt savienot tos savā starpā kvadrātā etc.), tieši tāpat man vēl joprojām nav skaidrs, kā tur debesīs no tām zvaigznītēm var redzēt visus tos svarus un lauvas un zivis un citas figūras, jo, redziet, es mierīgi varētu novilkt lielos un mazos ratus ļoti daudzās vietās (tāpēc astronomija vsk. man beidzās pēc pirmā gada...). sapriecināja Sebastiana Minstera kosmogrāfijas lapas. Šim brīnumam es krāju naudu jau kopš 1. kursa (parasti 5dienās gan iekrāto nodzeru, bet amazonē vismaz esmu rezervējusi sev eksemplāru gaišākām dienām)
pēc tam atradu arī vailda izstādi. 50x70cm lielā vitrīnā ibio.
citā vitrīnā Daugavpils komparistikas (vai kā nu tur) institūta svaigi izdoto brošūriņu par Viljamu bleiku un britu gotiskajiem stāstiem. Sapriecājos un savīlos, tiklīdz atvēru satura rādītāju - šits totāls, pāršķirstīju un pārlasīju pa diagoonāli..
dzēru pienu
dzēru apelsīnu sulu
apēdu pāris šķēles plikas baltmaizes
apēdu pustāfelīti šokolādes
sāpēja vēders
Grāmatveikalā pie kases pietrūka naudas. atliku grāmatu atpakaļ (sirds asiņo)
aizgāju uz teātri ar Mariju. Man bija neķemmēti mati un smirdīgas paduses. tad marija nopirka alkoholu un radās noska'ņa uzvesties muļķīgi. sākās izrāde, kurā atklāšanas ainā abi - jāsaka ari vienīgi - aktieri dejoja. Marija teica, būtu foršāk, ja tas vīrietis dejotu mūsu pusē, nevis beibe, tajā brīdī man gribējās Marijai teikt "es tevi mīlu" (Tas vīrietis ir manas sirds pavēlnieks kopš Indriķa hroniku laikiem, kad vācu kareivji viņa meitā "vagu dzina" (šeit mēs ar klases biedrenēm nekaunīgi ķiķinājām))
u.t.t. |
|
|