realitāti par sapņiem un sapņainos atpakaļ realitātē - kāpēc gan nē? |
May. 21st, 2010|12:39 am |
hmm, no savas puses varu teikt, ka Bērtona Alise man patika. Ļoti jauka filma. Redziet, man kā tādai infantilai būtnei pasaku kīnō aizrauj neatkarīgi ne no kā (tiesa, gredzenu pavēlnieks ne īpaši, bet, nu, principā..), tāpat arī kaut kā parasti nav būtiski, cik tuvu vai tālu filmētājs pie kāda oriģinālteksta turējies (izņemot Klimtu, kas bija vilšanās tieši profesionālā kretīnisma dēļ, kur lieliskais sākums finišēja kaut kaamā, ko prātīgāk būtu bijis skatīties ar pāris markām vai vismaz zaļumiņa gazōnu). Būtiski ir, lai filma pati par sevi turētos kopā un lai nebūtu nekādi epic fail sižeta vai aktierspēles vai tml. ziņā. šoreiz vilšanās bija tikai vienā aktrisē (baltā karaliene), kamēr visi pārējie bija vistīrākais deserts, īpaši jau pati Alise, jo kopš otrā, nē, trešā plāna mežasievas lomas Defiance esmu totālā sajūsmā par viņu un ja būtu režisors, tad pēc D noskatīšanas noteikti būtu zvanījis viņai un cepis augšā filmu ar viņu visgalvenākajā lomā. Ko arī Bērtons ir izdarījis. which i find nice. |
|