|
Apr. 6th, 2010|11:39 pm |
Vēl viena no besīgajām lietām ir tā debilā dzimumlomu audzināšana uzkrītošā un ne pārāk uzkrītošā veidā. Piemēram, grāmatiņa "mazā džentlmeņa rokasgrāmata" piedāvā ne tikai tādas svētīgas zināšanas, kā par vīr.dz.būtņu higiēnu, pirmo palīdzību un mājdzīvnieku turēšanu, bet arī par STS (grāmata pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem), kā palīdzēt tēvam (sic!) salabot radiatorus un ledusskapi, kā izjaukt, kopt un lietot ieroci etc. Vēl piedevām "maskulīnā" grāmatas daļa ir proporcionāli lielāka, nekā tā, kas apstāsta elementāras 'starp-cilvēku' lietas etc. Domāju, ka meiteņu "mazās lēdijas" versija būtu: palīdzēt mātei cept kūku, izšūt krustiņā un diedzēt puķes. Nahuj tas vajadzīgs? katrs taču var darīt to, kas interesē, kas padodas, kas ir nepieciešams, nevis tie cilvēki, kuriem ģenitālijas ir uz iekšu, ceps kūkas un tie, kuriem uz āru, zāģēs dēļus.
iemesls manām dusmām ir šī iegūtā grāmata un vēl apstāklis, ka E, iepērkoties veikalā, izvēlējās mantas kā no 'puišu' (konstruktori,terminatori, mašīnas), tā arī no 'meiteņu' plaukta (lelles, drēbes, virtuves priekšmeti) un ir tā kā nedaudz mulsinoši, ka rotaļlietai "zirgs" pievienotā lietošanas pamācībā uzrunāta tiek tikai pircēja-meitene, rotaļlieta ir domāta 'viņai' un zili-lillā krēpes tiek skaidrotas nevis ar kādu iztēli rosinošu īpatnību, bet gan, ka šī ir "stilīgā ķēve, kas jēdz ko no modes" (sērijā ir vēl citas/-i ar citām 'īpašajām spējām'). Puiši, protams, ar zirgiem nekad nevarētu spēlēties. Un tas nevarētu būt zilais brīnumu zirgs, kas guļ melleņu mētrās, bet gan tikai stilīga ķēve-fashionista. Sviests kaut kāds. |
|