|
Feb. 13th, 2010|06:07 pm |
negatīvais aspekts ir tāds, ka angļu valodā - kas kādreiz bija spīdoša - tagad runāju tāpat kā 8.klasē vācu valodā. Godīgi sakot man pat ir radušās psiholoģiskas problēmas izteikties angliski. jo pilnīgi, pilnīgi, pilnīgi viss gramatiskais un vārdkrājuma garnieris ir zudis, atstājot vien primitīvu sarunvalodas karkasiņu. lasīšana pie sevis un mēles trenniņš komunikācijā tikai reizi, divas gadā (watafak un fakinšit neskaitās, jo ir tiek intensitātē dalīti arī ar vpizdubļaģ etc.) ir darījuši savu :(
pozitīvais aspekts ir tāds, ka - ja būtu tāda iespēja - es ļoti diezgan operatīvi varētu apgūt zviedru valodas pamatus. otrs pozitīvais aspekts ir stock sab.transp., kurā jau esmu paguvusi gan iestrēgt elektrības padeves pārtaukumā, gan sākt degt ceļa laikā, nemaz jau nerunājot par kavēšanu, sastrēgumiem un atceltajiem reisiem, kā arī bomžiem, narkomāniem un orientālajiem urlām, kas mētājas te stacijās apkārt.
trešais pozitīvais aspekts ir tas, ka dzīves vieta man ir forša. tik lielā platībā man vēl nav bijis tiesību brīvi izpildīties.
Ceturtais un pēdējais pozitīvais aspekts ir tāds, ka džozī tiešām bija taisnība - TV programma te ir brīnišķīga. Vakarā piecos kanālos tiek gatavots ēst, no rīta piecos kanālos rāda tievēšanas un vingrošanas programmas. es nevaru vakaros aiziet gulēt un pa dienu tikt no mājas ārā, jo tiek rādīti visvisādi interesanti seriāli un šovi. Mans mīļākais, protams, ir ēšanas raidījums, kuru vada divas resnas, vecas, neglītās drēbēs ģērbtas britu dāmas, izcili nemājīgā vidē (viss tumšs un var just, ka filmēts studijā - ikkatrai darbībai ir nenormāla atbalss). Viņas nav daiļrunīgas, taču viena smejas kā ķēve un otra - kā rejošs suns un abas zemās, aizsmakušās balsīs ik pa brīdim pārtrauc klusumu ar kādu kulināru jociņu tipiskā britiskā melnā humora gaumē (piemēram par pupu formas kūciņām uz "dārgā, vai šis šķīvis nav pārāk šķebinoši rozā? - nē, dārgā, būs pašā laikā" šķīvja, kas tiek pasniegtas izmeklētai advokātu publikai karaliskos apartamentos, no kuriem viņas vecu, resnu kundžu gāzelējošajā gaitā izdodas laukā, lai sēdētu parkā un apdirstu ēdošos kjaunkundziņus mellajos uzvalkos, paralēli kāsejot kā to dara sūri smēķētāji un iemalkojot no pasākuma iznesto vināru). Pilnīgi nopietni! |
|