| Amsterdam |
Mar. 6th, 2009|04:21 pm |
Kad gandrīz pirms desmit gadiem pabiju Amsterdamā, secināju, ka šī pilsēta man nenormāli nepatīk. Manā privātajā topā tā būtu tieši aiz neapsteidzamās līderes Katovices (kas vispār ir elle zemes virsū un otrās vietas ieguvējas Maskavas. Otrais brauciens uz Ams manu pārliecību tikai nostiprināja.
ta'ču aizdodoties uz turieni pagājušā gada nogalē, totāli un neatgriezeniski iemīlējos tajā! Varbūt pat ne gluži Ams, kā visā Nīderlandē (un punkts uz i bija, ka ar parasto satiksmes vilcienu reizi divās stundās var aizšaut uz Beļģiju). Iemesli ir vairāki. Viens ir tas, ka tur ir absolūti normāli cilvēki. Cacas ir tikai krievu tūristenes, vietējie vīrieši ir dikti gari un pārmaiņas pēc es tiešām jutos kā sievišķīga sieviete, nevis čoms vai pat zilonis trauku veikalā, savukārt, sievietes ir normālas - ne izbadinājušās, nedz aptaukjojušās, smukas, formīgas, gariem matiem, labiem zobiem, interesanti ģērbušās. vīīīī.Par iemeslu tam varbūt tas, ka narvesena tipa veikalos snaku vietā var nopirkt vienas porcijas veselīgos snakus, tipa, augļus, žāvētos augļus, graudu maizes u.tml. Otrs iemesls bija fakts, ka Nīderlande tiešām ir tāda, kāda tā tiek prezentēta. lauki ir gluži kā no 17gs. gleznām izkāpuši - sudrabzaļi kokkrūmi, sulīgi zaļa zāle un no mitruma vibrējošs gaiss. vīīī. tas īpaši kontrastēja ar manu nesn iepriekš izveikto braucienu uz Par., kas, lai arī atmiņās palikusi kā fantastiska vieta, šoreiz mani totāli satrieca - parīze ir vieta, kas dzīvo uz pagājušo laiku nopelnu rēķina, kas vēl pietam lielā mēra ir imagināri, jo reālā seja ir visnotaļ laikmetīgi unificēta un depresīva. Jaunus baltos cilvēkus metro redzēju tikai kā homoseksuālus pārus, tādi veci, apgaroti francūži, kādus rāda filmās, vispār uz vienas rokas pirkstiem varēju saskaitīt. Nācās arī pabūt industriālajās nomalēs (tipa, sapņu fabrika) un geto rajonos (tipa, purvciems, tikai ar neesošu satiksmi) un radās sajūta par to, ka parīze ir feiks. Koliņjī piemineklis ir tikai akmens gabals, tam nav nekāda sakara ar to, kas notiek tagad. Tāpēc Nīderlandes autentiskums un pārmantojamība uzreiz atmaidzināja sirsniņu..
Lai gan vienīgais pa īstam nopietnais iemesls bija Nīderlandes publisko tualešu izmantošanas kārtība. Proti, man ir savs publisko tualešu izmantošanas rituāls. Tā kā ir vēlme baudīt komfortu, tad, apmeklējot tuļiku vispirms ar tualetes papīru noslauku poda brilli, tad noplēšu vēl pāris gabaliņus papīra un uzklāju tos uz brilles un tikai tad sēžos un daru savu darāmo. Un iedomājieties! - Nīderlandē publiskajās tualetēs ir papīra brilles, ko uzklāt īstajai un kādas LV esmu redzejusi tikai Lido lielajā štābā.Taču vēl kūlāk bija tas, ka katrā kabīnē atradās papīra salvetes un dezinfikatora flakons speciāli vienreizējai brilles dezinficēšanai ierindas kārtā. tas taču ir lieliski! Nu, kā var nemīlēt valsti, kuras publiskās iespējas atbilst manām privātajām neirozēm |
|