a vot man vectante šodien nomira, bez divām dienām simts

vakar salsas pārtijā satieku meitenes un alniz paskatās uz manu drūmo seju un saka:
-Vakar filmu redzēji? Un kāda bija morāle?
-Ka cilvēki nemainās?
-Nē, ka vajag sabiedrībā parādīties ar citu vīrieti un tad tavējais uzreiz aizdomāsies un sāks pakaļ skriet. Davai, mēs tevi safočēsim šovakar te ar kaut kādiem vīriešiem, fiksi saliksim bildes feisbukā, tevi tur tā pietagosim, tev pašai pat darīt neko nevajadzēs.

Kā es mīlu meitenes shēmotājas!

šodien laikam ir mūsu mīlestības beigas. saņemties un neraudāt. un it īpaši neraudāt, ja nu gadījumā viņš vēl atnāk.

es patiešām laikam esmu stulba. Kāda velna pēc es vispār esmu atgriezusies Īrijā? šeit viss ir tik dārgs, ar unpy aprēķinātajiem 250 latiem mēnesī šeit knapi pavilksi nedēļu, man nav darba, man nav motivācijas meklēt darbu, esmu atgriezusies iedomātas mīlestības dēļ, es nevaru pakustēties, es guļu līdz 12iem, pēc tam paēdu un pienāk vakars un es neko neesmu izdarījusi.
es nejūtos laimīga savā iedomātajā mīlestībā.
Man no viņa pietrūkst maiguma, man riebjas tas, kā mēs katrs runājam par saviem nākotnes plāniem, kuros mēs katrs uzsveram savu individuālo es un kuros mēs neatstājam pat iedomātu vietu viens otram. Riebjas tas, ar kādu vieglumu viņš var man pateikt, ka manā vietā viņs brauktu uz gadu uz Austrāliju, jo man ir nauda un tagad ir labs vecums. Tas, kā viņš ir vienkārši gatavs mani palaist dajebkur un ka mums nav nekādas piesaistes vienam pret otru. mani tracina tas, cik ļoti pragmatiski mēs esam.
mani šokē arī tas, ar kādu vieglumu es spēju iztēloties sevi guļam blakus citiem cilvēkiem tikai tā viena iemesla dēļ, ka man pietrūkst no viņa maiguma.
fuck that

es, starp citu, esmu ievākusies vienā mājā ar acu ķirurgu. viņš, starp citu, ir arī vienīgais, ar kuru man ir foršs kontakts, mana teorija, protams, ir tāda, ka tas tāpēc, ka viņš te ir vienīgais īrs.

nekas mani tā neiepriecina kā vēstules no draudzenēm, kurās viņas raksta, ka apzināti nenoskuj kājas un beigās mīlējas tumsā, jo viņām ir kauns par neskūtām kājām.

manas aizdomas par to, ka dzīve pēc atgriešanās ieies garlaicīgā stagnācijā, izrādījās nepatiesas. Aizvakar kā izgāju no mājas savās zelta kurpēs, tā tik šodien atgriezos. Mājas gan nav īstais vārds, kā šo vietu es varu saukt. To, ko cilvēki sauc par mājām, to es iegūšu tikai šovakar pēc pieciem.

šodien apskatīju jau sesto potenciālo dzīves vietu. normāli džeki dzīvo, viens reāli ņemams. pateicu, ka nepatīk, ka pīpē livingrūmā, visi kā viens atbildēja - mēs varam pīpēt arī ārā.

mīļo bebrīti, katru rītu, kad nosveros, man nāk klāt pāris simtu gramu, bet ēdu es tagad veselīgi. vai es esmu stāvoklī? sekss man ceļojumā pa īstam bija tikai 1 reizi un pēc tam viņš pateica, ka viņam ir draudzene, no tā taču nevar palikt stāvoklī.

viņš pārmet man nespēju atšķirt laimi (happy/content) no izpriecām (distracted/amused), tāpēc ka es uzstāju uz to, ka esmu laimīga. bez viņa, protams.

un vispār šorīt nosvēros un esmu par 1-2kg vairāk kā pirms aizbraukšanas, uz ķermeņa to neredz, es ceru, ka tie ir mani uzaudzētie muskuļi no ilgstošas staigāšanas pa pasaules takām.

šķiet, ka 17.diena pēc kārtas, kurā lietoju alkoholu. un kā lai nedzer, ja esmu atpakaļ īrijā, te ir drūmi, pelēki, depresīvi un vēsi. tagad jau dzeru bailēs aptvert, ka mana rokenrola vasara ir beigusies.

ironija, protams, ir tāda, ka visu savu dienvidamerikas ceļojumu ārkārtīgi piesargājos, lai mani neaplaupa, neapzog un visādi citādi pāri man nenodara, tak aizbraucu uz festivālu spānijā un man nozaga visu naudu un darbojošās kartes. Vēl jo burvīgāk ir tas, ka ceļoju viena un nav pat draugu, no kā aizņemties, tomēr cilvēki ir brīnišķīgi, viņi mani pabaroju, piedzirdīja un viens pat aizdeva 50 eiro.

un tas ir apbrīnojami, cik maz cilvēks ir spējīgs iztērēt tad, kad viņam ir aizdots pats iztikas minimums. Vakar, piemēram, es iztērēju 1 eiro, lai nopirktu ķiršus. Visu pārējo es dabūju par velti.

edžiņš man saka - vai tu neesi par vecu, lai hosteļos paliktu? hosteļi, manuprāt, tikai līdz 25 domāti.
-a man ir 23
-ā, nu tad tev vēl 2 gadi atlikuši

Bet nu labi, amigos, rīt agrā rīta gaismiņā es dodos 4 dienu džungļu trekā uz Maču Piču. Neesmu lieldienās šūpojusies, cerams, ka odi nenokodīs.

pateisībā šeit es nesaprotu vietējo skaistuma etalona piemērus. Ja vēl Argentīnā un Čīlē daudzi vietējie ir tiešie itāļu un spāņu pēcteči, kas pēc tādiem arī izskatās, tad tomēr Peru reti kurš ar savām indigenous blood pēc eiropieša izskatās, un tomēr, ja paskatās uz visiem viņu modeļiem un modelēm, kas noraugās no billboardiem, tad tie visi ir izteikti baltās rases cilvēki.
Nav jau tā, ka pietrūktu smuku latīņamerikāņu. Kaut vai to pašu JLo būtu uzlikuši plakātos, bet nē, viņa laikam pārāk dārgi maksā. Var jau būt, ka lētāk ir vienkārši paņemt amerikāņu reklāmas un nomainīt saukļus uz spāņu valodu, nezinu, varbūt tieši to viņi arī dara.
Es pieļauju, ka šis ir viens no iemesliem, kas kultivē nelielu rasismu balto pēcteču vidū pret iedzimtajiem, vai arī otrādi, šis rasisms ir skaistuma etalona sekas, tāpēc arī neesmu redzējusi neviena apģērbu veikala reklāmas, no kurām noraudzītos vietējo iedzimto sejas. Bet varbūt esmu akla.

man patiik, ja mani sheit sauc par senjoritu vai amigu, bet drausmiigi derdzas, kad vinji agnliski censhas ar to savu leidiii, pliizz, have a look, lady.

ar pratu visu labi aptveru, bet tieshais maarketings uz mani ljoti labi iedarbojas ar visu to, ka saprotu, ka maarketings.

Tagad es reaali priecaajos, ka neaizbraucu uz boliiviju, jo pilniigi noteikti pa sauszemes celjiem nebuutu tikusi aaraa. Pie Titikakas ezera Peru pusee jau divas dienas notiek apshaudes, nu streiko jau vinji tur vairaak kaa meenesi un citi celjotaaji jau ieprieksh bija briidinaajushi, ka tur var notikt aizkjershanaas ar robezhu shkjeersoshanu, bet tagad tas ir reaali neiespeejami.
No citiem celjotaajiem tagad ir gadiijies dzirdeet gadiijumus, kad vinji Huliakas lidostaa esot chekojushies iekshaa, kad lidostaa ienaaca apsardze un likusi visiem pamest lidostu, 2 minuutes lidostu ienjeema agresiivi streikotaaji ar ierochiem. vakar 6 noshauti, vieteejie, ne tuuristi, bet taapat. Un es veel 3 dienas atpakalj apsveeru braukt uz Titikakas ezeru vai nebraukt.

Veel citi, kas nevar atljauties no Boliivijas lidot, pa kaut kaadiem maldu celjiem ar vieteejo laivaam brauc paari ezeram uz Peru un tad caur visaam apshaudeem meegjina kaut kaa aizmochiit prom taalaak. Jo oficiaalais transports neiet. Jaabuut radosham.

Vispaar es domaaju, ka shis ir veel viens no spilgtajiem piemeeriem, ka pitj nada bolshe molochka, tad nesanaaks peec paaris pisco sour sapaziities ar kaut kaadiem tetoveetaajiem un sarunaat strelku. Vakar biju aizgaajusi ieveerteet dizainus un vispaar es nesaprotu, ko es veel domaaju, tas tetoveetaajs tachu bija pilniigi perverss, es biju savaa vasaras kleitinjaa un vinjsh visu laiku man meegjinaaja glaastiit vai nu roku, vai muguru. Ja vinjsh veel buutu smuks un stalts, es neiebilstu, bet vinjsh bija nesmuks, apveelies un man liidz kruutiim.